Kad nav vairs nekam jēgas

Lai tiktu ārā tev vajag kaut kādu plānu. Kā tu domā?

Es droši vien neriskētu uzreiz meklēt darbu, bet kā ar brīvprātīgo palīdzību kādā iestādē (bibliotēka, dzīvnieku patversme, jauniešu dienas centrs, vai kas cits, kas tev ir tuvumā)? Tev nebūs obligāti jānāk kā darbā. Būsi cilvēkos, varēsi kaut ko drusciņ padarīt kaut 3 h nedēļā.

8573 esi mēģinājusi palasīt kādu iedvesmojošu grāmatu?

http://www.dzintari.lv
Šeit var meklēt palīdzību.
Kā arī vienkārši mehāniski piespiest sevi kaut ko darīt - atrast kaut kādus kursus vai vienkārši vaļasprieku, kaut ko kas sagādā prieku un gandarījumu. Iesākumā sevi jāpiespiež, pēcāk paliek vieglāk.

Bet ko tu īsti gribi darīt? Strādāt, mācīties, sportot, gleznot ... Ko tu gribi darīt?

Priekš cilvēka ar nopietnu depresiju šim jautajumam īsti nav jēga. Ar prātu, protams, saproti, kas ir domāts, bet iekša atbildes vienkārši NAV. Tev prasa - ko plano darīt vasarā? Un galva liekas, ka tā vasara ir tālu, miglā tīta, nereāla.... Tāda baigā izpratne par nākotni (klasiskais "kādu jūs redzat sevi pēc 10 gadiem") īsti nav, tā pazūd. Bez mazāka iemesla ir slikti, negribas neko, gribas vienkārši nebūt.

Un, protams, gribas justies ... normāli. Un tad jau var domāt, ko šodien uzgleznot, kur aizbraukt atvaļinājumā, ar kuru draudzeni iet uz sporta zāli, un kādi jauni kursi šoruden padomā. kamēr tā normalitāte nav sasniegta, "ko tu īsti gribi darīt" ir jautājums iz sērijas - "kā tu plāno iztērēt loterijā laimēto miljonu", ja nekāda miljona nemaz nav.

http://dzintari.lv/lv/saturs/valsts-apmaksata-un-maksas-programmas
Valsts apmaksātie pakalpojumi.

Tas, ka tu vēlies tikt no šīs depresijas ārā jau vien ir liels solis uz priekšu!
Tagad tikai jāsaņemās sevi pārvarēt. Nekas nenotiks pats no sevis! Tev ir jāizkāpj no "komforta" zonas. Jārīkojas!!!
Turklāt, nav gluži tā, ka dzīvē tev nekas nav dots! Tev tomēr ir mamma, kam tu esi svarīga. Ir kur dzīvot, ir ko ēst. Kā arī, cik saprotu tu neesi invalīde ar neārstējamiem kustību traucējumiem.
Es domāju, uz pasaules būtu daudzi, kas justos laimīgi, ja viņiem būtu kaut daļiņa no tā, kas ir tev! Un -no dzīves ir jāņem pašai, nevis jāgaida, ka tā kaut ko dos. Ir jācīnās!
Beidz kritizēt sevi un prātot tik daudz! Viss izdosies, ja tu no sirds vēlies ko mainīt.

Rūta8, biju Dzintaros...man tur bija par vieglu tā ārstēšana, pēc tam nonācu Tvaika ielā.

Samuraj, biju tikusi jau tik tālu, ka pat aizgāju uz dažām darba intervijām.

Vai esi atradusi cēloni tam, kāpēc tā jūties? Dusmas uz kādu, vilšanās, trauma, bailes no kaut kā, neapmierinātība ar sevi, savu dzīvi uttml. Vai tā ir iedzimta depresija?

Rūta8, neviens psihoterapeits man to nav teicis...bet varētu būt viss, ko uzskaitīji. Zinu, ka manam tēvam bija depresijas iezīmes, alkoholisms.

Tas taču nav nekas traks, ka dzīvo pie mammas! FOrši, ka Tev ir "savs" cilvēks, daudziem pat tā nav :-) Pat ja Tev 40 gadi - nu neredzu tur neko traku, katram iestājas melnie periodi dzīvē..
Bet daudzas lietas ir bez maksas - iztīri dzīvokli, kaut uzvāri mammai pēc darba rīsus, uzcep kartupeļus. Tici man, mamma ļoti novērtēs, un no tā Tu ar katru dienu aizvien labāk sajutīsies :) nesāc ar lielām lietām, tā ātri vien sanāks izdegt. Būs labi!!

Psihiatrs UN psihoterapeits. Ilgstoši!!!!!! Tikai speciālists var tev palīdzēt. Jo arī šeit visi ieteikumi ir ļoti forši un jauki, bet tev resursu ir tik, cik ir. Brīvprātīgais darbs, attiecības, grāmatas... Cilvēks ar depresiju pat pašu minimālāko higiēnu ar grūtībām ievēro. Kad atrodi labus speciālistus, tad uzticības persona ir forši, un meklēt atbalstu internetā, bet tagad, lūdzu, atrodi kādu profesionāli

Vajag atrast cēloni, to var izdarīt laba psihoterapeita vadībā. Tas ir pirmais solis uz atveseļošanos. Lai veicas! Tev noteikti izdosies! :)

Pirmkārt ir jāsāk strādāt, lai arī cik ļoti to negribētos! IR jāsakož zobi un jāsāk strādāt! Ilgtermiņā tas nāks par labu depresijai. Ja turpināsi sēdēt mājās, tad tikai būs trakāk, bez variantiem.
Ieteiktu palasīt kādas iedvesmojošas grāmatas par dzīvesprieku, iekšējo mieru, komunikāciju ar cilvēkiem vai tamlīdzīgi, par tēmu kura skar to ko Tu vēlētos iegūt no dzīves.

Zili_rudzi, šos ārstus apmeklēju jau dažus gadus, taču psihoterapeitam man vairs nav līdzekļu.

Nikki, es gribētu, lai varētu strādāt. Mani neviens neturēs darbā, jo ir dienas, kad neesmu spējīga iziet no mājām.

IR jāsakož zobi un jāsāk strādāt! Ilgtermiņā tas nāks par labu depresijai. Ja turpināsi sēdēt mājās, tad tikai būs trakāk, bez variantiem.

Tiesi tā! Esmu bijusi līdzīgā periodā pirms vairākiem gadiem, un ar savu pozitīvo skatu, protams, arī darb nevarēju atrast savā jomā. Beigās man draudzene piedāvāja darbu pie viņas paziņas veikalā. Esot saskarē ar cilvēkiem, kad katru dienu piespiedu kārtā bija jāizturas labi un jšbūt pozitīvai, tas ātri virn pārgāja arī uz pēc-darba laiku :-) Galvenais ir piespiesties!

Bet vispār, paldies Jums, meitenes. Nebiju domājusi, ka uz šāda veida tēmām arī kāds var reaģēt.

8573 - kad Tu pēdējo reizi esi kādam palīdzējusi? Tā nesavtīgi? Cilvēkam, dzīvniekam? Vienkārši izdarījusi kaut ko labu?

apvainojusies uz dievu

Tā arī varētu būt atbilde, kāpēc Tevi ir pārņēmusi tumsa.

S-P-A, apvainojos tad, kad jau biju iegrimusi šajā bedrē un sapratu, ka nevaru tikt ārā.

8573 - Tu neatbildēji ne uz vienu no jautājumiem.

bet tā tumsa jau pirms tam arī radās no tās visas negatīvās enerģijas, kas Tevī krājās..

S-P-A, esmu darījusi labu cilvēkiem, gan arī dzīvniekiem. Dzīvnieki man ir ļoti mīļi. Bet es nojaušu, kur Tu tēmē. Man šobrīd nav ne spēka, ne resursu diskutēt par šīm lietām.