Kad nav vairs nekam jēgas

Ko es draugiem varu dot? Kad man bija labi, tad biju vajadzīga gan...Acīmredzot man īsti draugi nemaz nebija...

Es noteikti neiesaku valsts apmaksātos ārstus - psihiatrus. Noteikti, ka nav visi slikti, bet nu - pēc manaspieredzes, viņi tiešām tikai izrasta na haļavu medikamentus.. Ir gr;uti atrast labu psihiatru, bet nu - palasi netaa atsausmes :):-D

Esmu vīlusies psihiatros. Tāda sajūta, ka viņi neizprot šo slimību...tikai baro ar zālēm, kas mani padara par dārzeni bez emocijām un sajūtām.

Ui, tas pēdējais ":-D" nebija vietā (s):-)

Pievērsies reliģijai, izproti tās būtību un jēgu.
Daudziem cilvēkiem tas palīdz pārdzīvot vismelnākos brīžus dzīvē.

Nevajag kļūt par kādas draudzes locekli vai sākt fanātiski ticēt.
Vajag piepildīt sevi garīgi.

Piekrītu Dionysus.
Man gan nav depresija, bet esmu ilgu laiku (nu kādi 6 gadi jau) pastāvīgi nomākta.
Mans darbs man iedeva iespēju pabūt Prieka Vēstī (teikšu, ka es esmu īsta ateiste), bet kaut kas mani tur uzrunāja.. Tās dziesmas lika pēc Dievkalpojuma aiziet možākā noskaņojumā.
Protams, īslaicīgi, taču paziņas tur ieguvu.

Tāpat par kursiem. Noteikti izmanto iespēju!
Liec mammai lepoties!
Viņa taču noteikti redz, ka tu mocies, bet padarīt neko nespēj... :-/

Amitriptilīnu gan jau esi lietojusi? Tas dod prieku.

zini ko izdari...

ieej siltā dušā.. karstā.. sakop sevi cik vien vari.. tad ieritinies siltā sedziņā. uzliec fonā mūziku, iededzini smaržīgo sveci.. un aiztiec sevi tā, kā nekad neesi to darījusi.. Izdrāz sevi!

Esmu mēģinājusi iet uz baznīcu, bet man tur viss liekas tik liekulīgs, pat pretīgs. Grūti arī atrasties cilvēkos, jo dažreiz no domām man uznāk histēriska raudāšana.

Ķiršu zēnam piekritīšu, bet bez pēdējiem 2 teikumiem...

tev jāpiespiežas un jāatrod darbs, kas tev patīk, vai uzliktu pienākumu celties, iet un darīt. Ari man ir bijuši grūti brīži, kad ir liela nomāktība, nevēlēšanās neko darīt un nav bijis tālu no depresijas - palīdzējusi milzīgā atbildības sajūta - speciāli uzņēmos dažādus darbus un projektus ar domu, ka tie mani spiedīs dzīvot un kaut kā kustēt uz priekšu, jo nedrīkstu pievilt tos, kuri man tos darbus un projektus ir uzticējuši.
Pameklē informāciju un intervijas ar Signi Baumani, animācijas filmas "Akmeņi manās kabatās" autori - viņa arī visu mūžu cīnās ar smagu depresiju, un animācija ir lieta, kas viņai palīdz turēties un dzīvot. Iespējams, tev noderēs un palīdzēs viņas pieredze, padomi. Turies!

Paldies par ieteikumiem.

Es saprotu Tevi,jo pašlaik mana situācija ir līdzīga tavai...Tikai savas ģimenes dēļ es esmu dzīvs,nevēlos nodarīt viņiem tās sāpes.Bet arī esot dzīvam,no mani nav nekādas jēgas..Un tā es vienkārši turpinu bezjēdzīgi eksistēt:(

Esmu mēģinājusi iet uz baznīcu, bet man tur viss liekas tik liekulīgs, pat pretīgs. Grūti arī atrasties cilvēkos, jo dažreiz no domām man uznāk histēriska raudāšana.

Nav obligāti jāiet uz baznīcu vai jāiesaistās kādās draudzēs.
Palasi bībeli, citiem tas palīdz. Raksti dienasgrāmatu, par sajūtām, par visu ko gribi, ko gaidi.
Ej ārā pastaigāties, ej nelielos pargājienos pa dabu, pa mežu.

Lai zāles palīdzētu, tām ir jātic. Ja lieto un netici tad nekas nebūs.

Un, jā - sāc darīt KAUT KO. Nesāc ar to, ka tagad nu tik kalni jāgāž. Ja esi bez darba, mācībām utt, tad pakāpeniski - ieplāno sev laiku, kad iziesi kaut 30 min pastaigā ( pakāpensiki palielini, 35 m, 40.. ). Aizej līdz veikalam, kādu iepriecini - uztaisi vakariņas mājiniekiem, iztīri vecākiem vai radiem dzīvokli vai vēl ko labu - redzēsi, ka būs gandarījums :)

Dionysus, jebkas, kas saistīts ar reliģijām, izraisa manī riebumu... Esmu vienmēr dzīvojusi godīgi, centos citiem nedarīt to, kas pašai būtu nepatīkami, bet no dzīves saņemu pretī šo, kas ar mani tagad notiek. Esmu apvainojusies uz dievu un citiem viņam līdzīgiem...

Sisley, man nav līdzekļu, lai ietu uz veikaliem...mani jau kādu laiku uztur mamma. Man kauns par to, bet nespēju neko darīt.

8573

Bet ko tu īsti gribi darīt? Strādāt, mācīties, sportot, gleznot ... Ko tu gribi darīt? Tu visu laiku raksti, ka tu neko nevari izdarīt. Ja tu arī neko negribi darīt, tad apsveicu - tu esi tur kur tev jābūt. Es gribētu konkrēti dzirdēt, jo šobrīd man liekas, ka tu pati nesaproti un ja tu nesaproti, tad tev te neviens nevar palīdzēt.

Es gribu tikt no šī bezdibeņa laukā...Vēlos prast priecāties, normālu dzīvi - strādāt, mīlēt, DZĪVOT. Es nezinu, kā to var izdarīt.

8573 ielogojies no īstā profila! Uzreiz labāks paliks. Būš gan iPhone, gan štuka kontā. Viss būs.