Gribu izkratīt sirdi. Šodien uzzināju, ka ar nākošo mēnesi likvidējas drauga darba vieta. Es savā pašreizējā darba vietā strādāju nepilnus 3 mēnešus. Esmu pabeigusi universitāti, ieguvusi bakalaura grādu un mana pašreizējā nodarbošanās ir visciešāk saistīta ar to, ko studēju. Ar draugu esam kopā 5 gadus. Iepriekš nedzīvojām kopā, jo +/- tikāmies tikai nedēļas nogalē, kamēr es studēju Rīgā bet viņš mācījās un strādāja citā pilsētā, kurā abi dzīvojam. Ļoti gaidījām to brīdi, kad beidzot varēsim uzsākt kopdzīvi jo nu kad tad vēl, bet bāc - draugam darba vairāk nav. Dzīvojam diezgan mazā pilsētā, darba iespējas ir 'loti ierobežotas. Principā draugs strādāja vienā no labākajiem uzņēmumiem šeit, saņēma pieklājīgu algu priekš tādas pilsētiņas. Tagad sēžu un birdinu asaras. Apnicis dzīvoties te pie viena vecākiem, te otra, gribās to savu telpu un savu dzīvi sākt kārtot. Abiem 22 gadi. Kā lai saņemas, vismaz drauga dēļ jo jūtu ka sāku uzvilkties un viņu kaut kādā mērā vainot(t) Meģinu izrādīt atbalstu, jo pats jau arī pārdzīvo, bet tikk grūti saņemties. Kamēr atkal atradīs darbu, kamēr atradīsim dzīvesvietu, iekārtosimies, vismaz 3-6 mēneši. Pati sevi arī graužu ka esmu slikta draudzene bet sirds ārprātā pilna:'-( Kamēr visiem apkart tā dzīve kaut kā sakārtojas, mums viss iet uz otru galu...
10
