Attiecības ar draudzeni

Varbūt nav jēgas uzturēt kontaktus ar cilvēku, kurš nav ieinteresēts. Pati pagājušajā gadā biju līdzīgā situācijā un nolēmu vairs necensties. Draudzenes bijām ļoti daudz gadus, bet,katrreiz,kad viņai parādījās boyfriend,viņa vienkārši palika par pavisam citu cilvēku -necēla telefonu, nekur nevarēja vai negribēja iziet utml. Tad beidzot man vienkārši apnika. Tagad pa retam sarakstamies īsas pieklājības frāzes un viss. Žēl,ka tā, bet ir jāvirzās uz priekšu.

Varbūt, pirms nosodi draudzeni, ir vērts painteresēties, kas viņas dzīvē ir mainījies. Piemēram, jauns draugs, jauns darbs ar vairāk pienākumiem utt.

Cilvēkiem dzīvē mēdz prioritātes mainīties. Un ikmēneša sēdēšana un tarkšķēšana kafenē var krietni pavirzīties zemāk darāmo darbu sarakstā.

Kad būs viņai laiks (vēlēšanās), tad parādīsies ;)

Daži cilvēki mēdz kļūt par staigājošo mēbeli, kurai neko nevajag, nekas neinteresē un neko negrib. Parasti viņi šo savu depresīvo stāvokli attaisno ar nobriešanu un noteiktā vecuma sasniegšanu.

Māra30, viņai ir daudz darba un attiecības ar vīru ir sasķobījušās. Bet viņa man pat nedod iespēju atbalstīt viņu. Es viņai rakstu, neatbild. Piedāvāju satikties, aizbildinās ar citām lietām.

Viņa man ir viena no labākajām draudzenēm, bet tik vēsa palikusi. Es negribu viņu pazaudēt.

Daži cilvēki mēdz kļūt par staigājošo mēbeli, kurai neko nevajag, nekas neinteresē un neko negrib. Parasti viņi šo savu depresīvo stāvokli attaisno ar nobriešanu un noteiktā vecuma sasniegšanu.

Ne jau visiem vajag to sabiedrību un ņemšanos ar draugiem.
Ļoti iespējas ka cilvēkam ir ģimene ar kuru ir pietiekami daudz attiecību lai negribētu neko vairāk.

Varbūt arī cilvēks ir viens un apmierināts ar to. Tas ka kāds ārēji izskatās depresīvs neko par viņu neliecina. Viņš tikai grib lai liek mierā

Vitucis, ir cilvēki, kuri problēmu jūklī norobežojas no apkārtējiem... Dod ziņu, ka vienmēr viņu atbalsti. Uzklausi kaut telefoniski.. :)

logiski ,ka cilveki atsvesinaas, ipashi tik reti tiekoties.
Man, piemeram, taa draudzenju buushana - satikshanaas kafejniicaas, tarkskeesana pa telefonu, staigasana pa veikaliem, vispar neinteresee. Protams, ir draudzenes, ar kuraam uzturu kontaktus, bet ja godiigi, bijusas, nebijusas man vinjas.

Arī tad es laikam esmu "vēsā" draudzene, jo ar savu labāko draudzeni satiekamies labi ja reizi 2 mēnešos, bieži pat retāk. Un mums viss ir kārtībā.
Nezinu, man nepatīk, kad cilvēki uzbāžas. Un ne tāpēc, ka es negribētu viņus satikt vai man būtu kļuvis vienalga, es vienkārši nevēlos runāties, nevēlos tikties, nevēlos līst ārā no mājas. Man ir paveicies, ka ir tādi draugi, kas arī ir aizņemti un saprotoši pret atteikumu. Vislabāk jau zinās Tava draudzene, kas viņai kaiš un kāpēc viņa tā, bet nevajag uzbāzties cilvēkiem, kaut arī reizi mēnesī, jo tas arī var būt par iemeslu atgrūšanai.

logiski ,ka cilveki atsvesinaas, ipashi tik reti tiekoties.

Es ar sev mīļām un tuvām draudzenēm reti tiekos.. bet mēs neesam nudien atsvešinājušās. Skaipojam, čatojam.. Un mūsu retajiem randiņiem reizēm gatavojamies kā uz kāzām :D

Tagad es gatavojos precēties un vispār pat nezinu, vai viņu lūgt uz kāzām?
Kad viņa precējās, es viņai biju blakus, palīdzēju ar kāzu organizēšanu. Savukārt es no viņas saņēmu vien "apsveicu" facebookā.
Es jau nesaku, ka man vajag visu laiku tusēt ar viņu. Man pilnīgi peitiktu reizi mēnesī saskrieties uz kafiju un pārējā laikā apmainīties ar pāris vēstulēm. Bet pat to viņa nevar

nu, neesi tu vainai vajadziiga. Tu vinai neesi nekada maasa vai radiniece, ka vinai buutu kaa siltaak jaaizturas pret tevi, vnk random cilveks,kas bija tuvaaks kaadaa dziives posmaa

Nu ja nevēlies šo cilvēku pazaudēt... tad neuzaicināšana uz kāzām situāciju nudien neuzlabos :)

Ja viņai šobrīd ir kaudze problēmu, nevajadzētu cerēt uz viņu kā palīgu kāzu organizēšanā... :-/

stiprais dzimum, tas nav tikai kāds posms, mēs esam bijušas ļoti labas draudzenes vairāk nekā 20 gadus, kopš pirmā klasītes
Skumji :(

cormeum, protams, es nemaz neceru uz palīdzību organizēšanā. Bet nu kaut kāda ieinteresētība... kaut vai iepazīties ar manu topošo vīru

Vai nu ir kā Stiprais_dzimums raksta... vai arī viņas problēma ir dziļāka.. nāk virsū depresija :-/

Manuprāt, nav vērts. Es nezinu, man ir svarīgi tikties, tā pati tarkšķēšana kafenē liekas, ka normāla attiecību sastāvdaļa. Tagad ir posms, kad vēl joprojām katru dienu čatoju, noteikti vēlāk tā vairs nebūs, bet tikšanāš gan vajag ieplānot. Bet katrs ir citādāks. Varbūt pajautā skaidrā tekstā viņai - kas notiek?

viņai ir daudz darba un attiecības ar vīru ir sasķobījušās. Bet viņa man pat nedod iespēju atbalstīt viņu. Es viņai rakstu, neatbild. Piedāvāju satikties, aizbildinās ar citām lietām.

Varbūt viņai ir kaut kas līdzīgs depresijai vai tā, tāpēc palikusi tāda. Man arī bija periods, kad no gultas negribēju celties- arī atšuvos ar standartfrāzēm. Ko manas draudzenes? Tin ruļļus :-D, būsim klāt pēc pusstundas ar vīna pudeli. Es biju svētlaimē, kad uz sliekšņa viņas parādījās.

Varbūt pajautā skaidrā tekstā viņai - kas notiek?

+++

Man riebj, ja uzbāžas. Koļi kaut kur iet, sēdēt u.t t. Jā, ir reizes, kad cilvēks jāizvelk no draņķīga dzīves posma un nevajag padoties,pamest. Ir arī posms, kad negribas nevienu satikt. Tiešām negribas, nevis vienkārši netīkas. Man ir dienas, kad nevēlos iet ārā, staigāties un runāt. Īpaši ziemas laikā, esmu siltuma mīle, ziema ir skaista, bet aukstums man nepatīk. Man ir paziņas, tādas daļējas draudzenes. Šad tad izejam, vai aizeju ciemos. Man ir cilvēki, kurus labprāt uzņemtu ciemos, pasēdētu, papļāpātu, bet tie ir maz. Varbūt tiešām ir tāds dzīves posms, kad nav vēlēšanās tikties ar tevi, vai vispār ar kādu.
Es esmu sabiedriska, labprāt ar savu vīrieti apmeklēju pasākumus, bet tas ir kas cits.

Jasmin, es pat nezinu, kur viņa tagad dzīvo