sāc ar to, ka izanalizē, kas tavuprāt ir labs.
Vai laba meitene ir: tāda, kura labi rīkojas pret sevi, savās intersēs, vai tāda, kura glābj pasauli, vai tāda, kura iepriecina un rada prieku. Saproti, šis termins "Labs" ir neko nepasakošs kā vien pretstatījums "sliktam", kas arī ir tikai tavā pratā pieņemta kategorija.
Sāc ar sapratni par sevi. Kāda tu esi un kāpēc tu neuzskati sevi par labu. Tieši tā! Kas ir tas: sabiedrības nostājā tu neesi laba?nepiepildi mātes, vecmāmiņas sazin kā vēl vēlmes un skatu uz to, kas ir labs?esi ko sliktu izdarījusi un tagad par to pārdzīvo? Vai vienkārši nejūties sevi piepildījusi?
cilvēkam nav pamata īsti sevi neuzskatīt par labu, jo cilvēks ir cilvēks. Viņš ir tāds kāds viņš ir. Vienīgais, kur es saredzu, kurā momentā cilvēks varētu sākt sevi neuzskatīt par labu ir brīdis,kad personīgais izdomātas sevis tēls piemēram:"es esmu Rūta un Rūtai jārīkojas tā un tā, jābūt tādai", nav saskaņā ar to, ko redzi spogulī, ikdienā, savā rīcībā.
Tad, atkal jājautā. Kāpēc tu nevari būt laba, ja zini kā sasniegt savu labumu?
Un, visbeidzot, sākt no jaunas lapas ir grūti, bet ja fiziski domā sākt: vārda, uzvārda, dzīves vietas, drastiskas vizuālā tēla, darba, mācību izmaiņas ir labas. Bet vai tu būsi ļoti laimīgāka ar to?