Nepatīkama attieksme

Nepatīc Tu viņiem,tāpēc arī sarunā slepeni. Es nelīstu klāt un nemēģinātu ieviltrēties,ja reiz tā slepeni jārunā,lai neko neuzzinu un pat pieklājības pēc nepaaicina.

Tas tā ir bijis visu gadu?

Jā. Visu gadu.

Neņem galvā, tas ir tikai darbs, Tev tur jāstrādā, nevis jādraudzējas.

Bet, ja nevari atrast kontaktu ne ar vienu, tomēr ieteiktu Tev pavērtēt savu uzvedību, attieksmi, ļoti iespējams, ka kaut kas tomēr nav, kā vajag.

Cik liels kolektīvs? Justos ļoti neforši noteikti negribētu iet uz darbu.. Dīvaini, bez jebkāda iemesla tā vienkārši nepieņemt cilvēki, labi pirmajos mēnešos ir tā grūtāk iedzīvoties, bet jau gads pagājis. Pieauguši cilvēki, bet uzvedas kā nezin kas.

Manuprāt, sevis mocīšana. Darbā pavadi tomēr tik daudz laika un, ja ir iespēja, tomēr ieteiktu meklēt citu darbu..

Es tāpat būtu atteikusi,bet fakts paliek fakts,ka mani nepieņem.

Tu pati atbildēji uz savu jautājumu.

Iespējams, ka tu pati esi pie vainas. Kas tavā uzvedībā varētu būs viņiem nepieņemams?

Es arī esmu jauniņā kolektīvā, strādāju šeit 6 mēnešus. Man arī ir grūti, bet eju klāt un runāju, un cilvēki ir super, kad mani tuvāk iepazīst. Kā tas ir, ka viņi izklīst - varbūt Tev kaut kādas higiēnas problēmas?

Atbildi mekle tikai sevi pasa. Nu nav ta ka visi, visi ir slikti un tikai tu laba.

Nezinu,
Es vnk pateiktu "Jā,jā.." Un darītu pa savam. Vnk neņemtu pierē un viss.
Man darbā arī ir čūskas- es vnk .."jā,jā.." Un viss. Pati sev boss. Neviena čūska,zoss nemācīs mani un viss.
27.12.2015 21:49 | s

tavs komentars!
http://cosmo.lv/forums/topic/191515-kolege-pargudrite/

Es tāpat būtu atteikusi,b

Vispār esmu kolektīvā viss jaunākā. Es te varētu būt kādam meita,vai pat mazmeita. Labi,ir tādi ap 30+.

Tu darba ari to uzver? Man bijusi dazada vecuma kolegi, un ar feunam attiecibam vecumam nav nekada sakara.

Kā tas ir, ka viņi izklīst - varbūt Tev kaut kādas higiēnas problēmas?

Visdrīzākais, ka tomēr vaina tevī, ja cilvēki pat

Kolīdz eju garām, vai pienāku - visi izliekas ka neredz un nedzird. Izklīst

tas tak nav normāli, pēc tik ilgi pavadīta laika darbā, jau gads pagājis.
Un ko nozīmē šis?

Nepamanāma esmu tapēc varbūt ka ģērbjos tā.

Lai tevi pamanītu, tev tak nav jāģērbjas spilgti sarkanā mini kleitā

Man pirmais darba pasakums bija disku golfs, kas var būt garlaicīgāks? Pie tam man jau bija plāni. Bet tomēr prioritāri bija iejusties jaunajā darbā un protams devos. Iespējams, Tu visu laiku atsaki, tad kapēc lai viņi Tev piedavātu? Visticamāk kā izklausās arī esi apvainojusies uz puspasauli un sēdi ar uzmestu lūpu.. Es arī negribetu komunicēt..
Man arī sāk šķist, ka problēma varētu būt Tavā attieksmē. Dīvaini tomēr.

Un pie tam Tu ļoti daudz sūdzies par darbu. Kā jau meitenes minēja, darbā jāpavada vismaz 1/3 no sava laika, kam Tev tādas problēmas? Varbūt ir laiks meklēt ko citu.

Zane212
Atvaino,bet ar higienu man viss ok. Esmu kopta un par sevi rūpējos.

Man savukārt liekas ka es viņiem esmu par neinteresantu.
Ar mani sarunas "neiet". Un iepriekšējā meitene uzņemumā nostrādāja vairāk kā 10 gadus,teju 15. Viņi visi bija "čomi".

Es darbā tiešām pavadu ļoti lielu daļu savas dzīves,
Iepriekšējā darba vietā kolektīvs bija ļoti labs, dtaudzīgas attiecības ar visiem. Pat bija man kolēģe- draudzene ar kuru mūždien kopā devāmies šopingā vai pusdienās.
Savukārt tur - nebija ne alga kā pienākās,ne soc.garantijas,ne bonusi.

Es vnk pateiktu "Jā,jā.." Un darītu pa savam. Vnk neņemtu pierē un viss.
Man darbā arī ir čūskas- es vnk .."jā,jā.." Un viss. Pati sev boss. Neviena čūska,zoss nemācīs mani un viss.
darit pa savam tu vari majas! Tu neesi darba sev boss, tadas attieksmes del velak citiem ir desmitam reizu viss jalabo. Nu diez kas nav. un ko nozime nemacis? Ja zin labak...ai nav jega neko teikt. Ar tadu attieksmiti es ar ar tevi darba nekomunicetu, jega?

Tāda situācija labi palīdz iedziļināties darbā un to darīt.
Un pārlieku liela sadraudzēšanās un čupošanās arī nav nekas labs, nevajag taisīt otru ģimeni darbā.

Labas un draudzīgas attiecības ir labi, bet ja tās ir vēsas un atturīgas arī nav ne vainas.

Nepārsteidz, ka nevari iejusties pat pēc gada - domājams, ka visi kolēģi jūt, ka darbu tikai pieciet, jo tuvu pie mājām un ir sociālās garantijas, bet īstenībā pašai vispār nekas no tā, ko dari, neinteresē. Es arī velti netērētu laiku ar cilvēku, kurš ir negatīvi pret visu noskaņots un, visticamāk, pie pirmās iespējas laidīsies prom.

Es tevi nepazīstu un nezinu, kāda tu esi reālajā dzīvē un komunikācijā, kādu sajūtu sarunu biedram atstāj. Tāpēc neuztver manu teikto kā tiešu uzbraucienu, lūdzu. Esmu strādājusi ilgu laiku lielā kolektīvā, kur ikdienā ir 100+ cilvēku vienā ēkā un man ar visiem bijušas draudzīgas un ar dažiem neitrālas attiecības (varam laipni papļāpāt par laiku vai darbu, bet nečupoties). Bija daži cilvēki, no kuriem pārējie novērsās un izvairījās komunicēt. Ticiet man, šāda uzvedība nebija bez iemesla. To atstumto rīcībā bija lietas, kas lika pārējiem izvairīties no šī kolēģa klātbūtnes. Respektīvi, ar tiem cilvēkiem komunicēja tikai par darbu. Tad nomainīju darba vietu uz citu lielu uzņēmumu, kurš ir sadrumstalots, bet ir daudz dažādu kolēģu. Ikdienā kolektīvs ir mazs, tad ir mācības galvenajā ofisā, sapulces, semināri, kur satiekas kolēģi no visas Latvijas. Man nav problēmu kominicēt ar ikvienu no tiem, bet var vērot situāciju, kad viens kolēģis sēž konferenču telpas stūrī un kaut ko ķibinās savā nodabā, uz sasveicināšanos atbild labi ja ar galvas mājienu un no kura divus teikumus caur zobiem var izspiest. Šādi cilvēki paši ar savu attieksmi atgrūž citus un tad brīnās, kāpēc viņi ir vieni un neviens ar viņiem nerunā. Un es arī neesmu tas skaļākais un pamanāmākais kolēģis ar apburošu harizmu, bet tas man nav traucējis iejusties jebkurā kompānijā. Viss ir tikai attieksmes jautājums.

Nu bet es esmu atvērta,pozitīva un nesūdzos kolēģien ne par ko.
Esmu pretīmnākoša ja kaut kas nepieciešams,palīdzu.

Viņi ir ļoti vēsi attieksmē. Tā vien liekās ka viņien ir savs klans,kur citiem ieeja aizliegta!
Viņi gadiem ilgi kopā visi . Kā ģimene.

Mani Un ne tikai mani, izbrīnīja attieksme kooperatīva pasākums,kurā piedalījās darbinieki ar savām otrajām pusītēm.
Mēs (es uz mans draugs) bijām sapucējušies kā no žurnāla vāka.
Visi pasākuma 1.daļā (restoranā) savā starpā čivināja. Neviens neko nepajautāj mums,neviens ar manu vīrieti iepazīties negribēja. Nepajautāja kā viņu sauc,ar ko viņš nodarbojās ( kā parasti tādos meetingos bla,bla,bla runā ar vīna glāzi rokā) Draugs pat šokā kā var būt tāda attieksme auksta. Mēs bijām ignorēti. Tajā dienā bija ļoti auksts,un mūs pat lika iet pastaigāt pa pilsētu! Mēs īsti negribējām,jo aukstums bija liels.

Draugs arīnav par viņiem sajūsmā.

* Atvainojos par kļūdām,rakstu no telefona.

Kaa tu ienaaci shajaa kolektiivaa? Varbuut atceries kaadu gadijumu no pirmssaakumiem, kas vareetu izraisiit shaadu aukstu iztureeshanos? Un kaa ar tevi koleegji kontakteejas, kad ir divaata ar tevi (nevis staav baraa)?