Vārdi: "Es Tevi mīlu!''

Sveika!
Kas vēlu nāk ,tas labi nāk! :-)
Pacietību un iecietību...

Vienās attiecībās es pateicu pirmā pēc kādiem 5 mēnešiem, jo vairs nevarēju izturēt :D atbilde nesekoja, mani tas neapmierināja, es pagaidīju pāris mēnešus un izšķīros šī iemesla dēļ - vīrietis nevarēja atklāti runāt par savām jūtām, bet man tas ir nepieciešams kā gaiss. Pēc tam šis pusgadu skraidīja pakaļ, bet manī bija aizvainojums un es nepiedevu.

Ar tagadējo pateicām pēc kādiem 3-4 mēnešiem, abi atzināmies viens otram. Man patīk, bieži atzīstas jūtās, un es esmu apmierināta :-D

@Miss Joker, hahaha, jā, es arī biju vīnu pabaudījusi un domāju, ka viss ir jāsaņemās un jāpasaka, jo jau kādu laiciņu gribējās to pateikt. Tad nākamajā dienā bija nelielas morālās paģiras, bet ko tur daudz nožēlot, ja tas ir patiesi. :)

Mēs ilgi viens otram to neteicām.. es biju pirmā, un tam vajadzēja divus gadus. Viņš tajā brīdī man neatbildēja neko, tikai samīļoja. Jutos diezgan briesmīgi. Bija nepieciešams vēl gandrīz gads, lai to dzirdētu no viņa.

Iepriekšējās attiecībās čalis man to pateica pēc mēneša kopā būšanas, laikam nobijos, nosita visu vēlmi turpināt attiecības, vēl mēnesi noturējāmies un attiecības izbeidzu.

Pirma neesmu teikusi, pateica pirmais draugs pec kadiem 4 menesiem :) driz vien ari es

Pirmais pateica puisis pēc pāris mēnešiem. Nelikās nopietni, un es neko neatbildēju. Atbildēju pāris mēnešus vēlāk, ar lielām grūtībām, jo viņš ir pirmais, kam kko tādu saku! Tagad viss baigi forši, nesatraucies, pienāks arī Tavs laiks! :)

Nav nevienam vīrietim sanācis to pateikt, diemžēl.Bet nu gribētos jau gan :-D

Nekad neesmu sapratusi, kāpēc šie trīs vārdi cilvēkiem sagādā tādas problēmas un kā pats var neapjēgt un šaubīties, cik īsti nopietnas ir jūtas pret otru cilvēku(t)
Es "pateicu" pirmā - teicu, ka jūtu pret viņu vairāk, nekā varētu likties un viņš atbildēja "es arī Tevi mīlu, jau sen gribēju to pateikt, bet nevarēju saņemties". Nekad nav bijušas grūtības izrunāties par jūtām, vīrietis pat runā daudz labprātāk par mani.

Es, bet tikai tāpēc, ka viņš nespēja pirmais to pateikt. Jūtu viņa mīlestību visā ko viņš dara. Viņa artieksme pret mani, skatiens. Es viņam pateicu, ka mīlu, viņš nevilcinoties atbildēja ar to pašu. Vairākkārt viņš centās to pateikt savādāk. Kā piemēram - "vai tu joprojām nesajūti to, ko jūtu pret tevi?" kopā esam 6 mēnešus.

Viņš, pateica pirmais =)
Gan, jau arī sagaidīsi kad tev pateiks šos vārdus =)
Labs, nāk ar gaidīšanu ;-)

Pirmo reizi viņš pateica pirmais, taču otro reizi - es. (Bijām kopā ~gadu, tad izšķīrāmies, tā nodzīvojām 2 gadus šķirti, un nesen atkal sagājām kopā.)
Es biju tik uztraukusies, kad tos vārdus pateicu... Man gandrīz sirds izleca pa muti ārā, kaut zināju, ka viņa jūtas pret mani nav mainījušās pa šiem gadiem (kamēr bijām šķirti, man bija ilglaicīgas attiecības, taču viņam - vispār nebija bijušas attiecības).
Tiesa, joprojām tā īsti nevaru pati savu 'mazo balstiņu galvā' apklusināt, jo viņš tagad man ir tikai atbildējis ar "es tevi arī", bet ne reizi nav teicis konkrēti "es tevi mīlu"/ "es tevi arī mīlu".

Es pirmā pateicu , jau pēc 2 mēnešiem :D
Viņš vēlāk.

Viņš man pateica pēc kādiem 3 mēnešiem. Es apstulbu protams, mīļi teicu tikai - es zinu, es taču zinu... bet neko pretī, jo tie vārdi man liekas ļoti nopietni un es tāpat ar viņiem apkārt nemētājos, taču pēc pus gada pati arī spēju beidzot pateikt pretī. Šobrīd viņš tāpat to saka biežāk un vairāk, jo man kaut kā grūti tāpat nāk ārā tie vārdi, taču lai arī nesaku tik bieži, viņš to zina.

Viņš pateica pirmais (l) es atbildēju pēc nedēļas vai divām. Arī diezgan ātri nāca atzīšanās. Bet man patīk kā ir, ļoti patīk (l)(l)

Vienās attiecībās es pateicu pirmā pēc kādiem 5 mēnešiem, jo vairs nevarēju izturēt

Man tā bija šajās attiecībās, ka bija brīdis, kad vairs nevarēju izturēt un ļoti gribēju pateikt...kaut kā nesanāca un tad tā sajūta pārgāja uz kādu brīdi :D pēc tam draugs pateica, pasniedza baigi romantiski un es no apjukuma neko nepateicu vispār, bet atzinos pēc pāris dienām :-) tad nu sanāk, ka viņš pirmais pateica...

Es pat neatceros, kurš bija pirmais un, kad tas notika, laikam biezpiens jāēd :D

Es vispār tagad bieži ejot pa ielu un domājot, ka drīz mums būs kāzas, ilgojos pēc paša sākuma, tās sajūtas, kad draugu vēl tā īsti nepazinu, braucu ciemos, un viņš nāk pretī... Iekšā ir tāds neatklātais noslēpums par viņu vēl....
A tagad es zinu visu :D dažreiz gribētos atgriezties pašā sākumā...

Draugs pirmais, pēc 2 mēnešu pazīšanas. Tas veids ka vinš to pirmo reizi izdarīja, bija it kā nenopietni, bet zināju, ka viņš tiešām tā domā. Es it kā samulsu un uzreiz neko neatbildēju, bet tad sapratu, ka jūtas ir abpusējas un atbildēju ar to pašu.
Es laikam nevarētu būt kopāilgāk par pusgadu, ja nebūtu dzirdējusi šos vārdus. Bet man vispār ir raksturīgi ātri mest plinti krūmos. :-D Man ir arī svarīgi to ikdienā dzirdēt, un draugam ir tieši tāpat. (l)

Mums bija kuriozs kāzās. Tur bija tāds jautājums, kurš pirmais pateica, ka mīl un vajadzēja atbildēt katram savu atbildi, neredzot ko atbild otrs. Es pateicu, ka vīrs pirmais izteica šos vārdus, bet viņš, ka es to izdarīju. Pēc tam runājām un tā arī neatcerējāmies, kas notika pirms 10 gadiem, kurš pateica pirmais, es tikai lieliski atceros vienu brīdi, kad vīrs mani naktī pavadīja mājās, apstājāmies pirms manas mājas vārtiņiem un viņš man pajautāja : "Tu mani mīli ?" , es atbildēju "Jā" un viņš pateica "Es tevi arī". Toreiz teica, ka viņam nebija drosmes uzreiz tā teikt tos trīs vārdus, tāpēc pateica šādi :D Bet es neatceros, kura tieši bija pirmā reize, vien zinu, ka pēc pus gada attiecībām jau abi divi bijām viens otram atzinušies mīlestībā.
Un tos vārdus mēs viens otram arī tagad sakam gandrīz katru dienu, tie ir tādi īpaši mirkļi un man tas ir ļoti svarīgi to dzirdēt, ne tikai redzēt caur darbiem , man joprojām ir tāda īpaša sajūta to dzirdot, pat pēc 10 gadu kopā būšanas (l)

Viņš pateica pirmais.

Šķiet, ka nekad to neesmu teikusi pirmā. Neko sīkāk gan vairs neatceros.