Man bērnībā vienmēr bija apgrauzti nagi un āda pirkstu galos.. Nezinu pat kāpēc tā darīju, jo pirksti mēdza arī asiņot un sāpēja. Rokas vienmēr bija kauns rādīt, slēpu kā nu varēju. Nevaru gan iztēloties kā var apgrauzt ādu visa pirksta garumā :-O
Bet kaut kad (vēl bērnībā) tas beidzās pats no sevis, tagad pat aizlauztu nagu nevaru ar zobiem nokost, uzreiz šermuļi pār kauliem...
Pati saproti, ka tas tev no uztraukuma, jāmeklē veidi, kā tikt galā ar uztraukumu.