No mūsdienu latviešu autoriem esmu lasījusi padaudz, bet, kad jānosauc sirdij tuvākie, tad sanāk vien tā pati Inga Ābele un Gundega Repše. Protams, Jānis Joņevs ar "Jelgava 94" norauj jumtu.
Gribu izlasīt Māra Bērziņa "Svina garšu", lieku lielas cerības uz to, ka tas varētu būt labs romāns.
Kas vēl? Varu nosaukt rakstnieces, kas manuprāt, neizturēs laika atskaiti, bet tā nav liela māksla.
Ja runājam par dzeju, tad tur ir uz viena rokas pirkstiem saskaitāmi grandi, par kuriem mēs vēl dzirdēsim, bet pārējiem ir vienkārši lampionu drudzis. Kad tas beigsies, tad arī viss būs pateikts.