Teiktu vai nē?

es neteiktu. Kāda jēga no tā?

Vispirms tiec skaidrībā, kas jums tās par tādām dīvainām attiecībām. Par pārtraukto grūtniecību es tavā vietā neko neteiktu, vismaz līdz brīdim, kamēr atkal saietu kopā (ja vispār saietu).

Neteiktu. Kāpēc jāsaka, ja izmainīt tāpat neko nevar? Lai kopīgi pasērotu?

izsaku līdzjūtību!

Es nepateicu. Ja būtu savādāks noslēgums, protams, pateiktu. Tikko kā uzzināju, arī gribēju pateikt, bet izlēmu vispirms aizet pie ārsta, apstiprināt. Un labi, ka tā, jo tad vairs nebija jēgas neko teikt. Joprojām neesmu pateikusi un arī neplānoju, kaut gan vēl ik pa laikam sanāk saskrieties. Tas liekas tāds izmisuma gājiens, manās acīs.

Nezinu kāpēc. Varbūt ir tāds iekšējs tukšums un gribās kaut kādu atbalstu, galu galā, man tā bija pirmā grūtniecība. Grūti izskaidrot. Vienkārši tā doma prātā ir un nevaru saprast. Bet nu jā, ja aizdomājas par to, tad vairāk plusu ir neteikšanai, nevis teikšanai.

dari kā sirds saka

Saki protams.. Man pateica draudzene, arī viss bija jau beidzies.. bet pateica. (t)
Ko man tas dod, to ka es turpmāk piedomāšu pie daudz kā rūpīgāk. Gan sex, gan attiecības, rūpīgāka izturēšanās pret sievieti. tAS LIEK DAŽREIZ PADOMĀT, UN UZTVERT SIEVIETI ARĪ SAVĀDĀK.

Neteiktu. Kas bijis tas bijis.

Nekad nebiju domājusi, ka tā teikšu, bet laikam jāpiekrīt Ķiršu zēnam :D

es pateiktu.
pat nezinu kāpēc, vienkārši tāda "kas bijis - bijis" attieksme šeit šķiet nevietā. kaut vai nejūties slikti, kā raksti, tas tomēr ir pārdzīvojums, kas paliks ar tevi un, iespējams, tev kaut ko pat dos (tieši pārdomu un dzīves uztveres ziņā).

Es izstāstīstu un izrunātos. Nešķiet pareizi ko tādu paturēt pie sevis. Sūtu virtuālu apskāvienu un līdzjūtību! :-(

Neesi egoiste. Ja reiz atsuvi virieti,tad nestasti sadas lietas
Man kaa reiz liekas,ka tu gribi izstastit,jo zemapzina velies piesaistit sev. Virietis ta jau par tevi nebeidz intereseties,bet,ja tu vel izstastisi par SA,tad pati saproti

Nezinu, vai teiktu... Bet izsaku līdzjūtību.

Ja būtu grūtniecība, tad varētu stāstīt. Ir tak draugi, kam uzticēt savu sāpi. Kam tev bijušajam teikt, ka sēkla nenostrādāja? Saprotu, ka grūti. Pati tam esmu gājusi cauri, nu SA. Bet nekad nav ienācis prātā ar to sev piesaistīt uzmanību no vīrieša. Jā, ķirsim varētu piekrist, bet tad, atceroties viņa diskusijas, nekāda sapratne par sievietēm nav radusies tāpat - sieviete ir tikai seksa objekts.

Neteiktu, kāda jēga? Sajuta, ka vēlies papildus uzmanību no vinja.

Uzmanības man ir pārpārēm no šī cilvēka, tas galīgi nav mans mērķis. Vienkārši... Nešķiet pareizi, ka tas jāpārdzīvo tikai man, ja procesā esam/bijām iesaistīti mēs abi(t)

Es arī neteikti. It īpaši, ja vēl viņš izrāda interesi un Tu neko nevēlies ar viņu turpināt.
Atrodi domu biedrus, draugus, draudzenes, ar kuriem izrunāties. Gājiens "gribu, lai kādam arī jāpārdzīvo tā pat kā man" ir tiešām egoistiski.
Nu un, ka iesaistīti bijāt abi? Nemēģinājāt tak speciāli tikt pie bērniņa un attiecībās šobrīd vairs neesat, neredzu pamatotu iemeslu kāpēc teikt.

Es vēlētos ar viņu visu turpināt, ja būtu savādāki apstākļi. Viņš vēlējās visu ļoti ātri - kopdzīvi, kas ietvertu pārcelšanos tālu no tās vietas, kur esmu tagad un visu pārējo, es nedaudz nobremzēju. Un tā viss sagrozījās, ka es izlēmu labāk nemocīt vienam otru, bet visu pārtraukt. Nu bet tas tā, mazai atkāpei...
Un tas par to, vai viņš to pārdzīvotu tāpat kā es - es nedomāju, ka es pat gribēdama varētu uzkraut viņam to, ko pārdzīvoju es.
Iekšēji it kā gribās to izstāstīt, jo viņš bija lietas kursā par to, ka man nav MR un mēs izrunājām arī dažādas iespējas, ja nu... Bet dažas dienas vēlāk es visu pārtraucu un pēc neilga laiciņa jau sekoja sliktie jaunumi(t) Bet saprotu, ka tas, kas bijis, jāpatur sevī, jo neko jau vairs tas nemainīs. Ar draudzenēm gan šo lietu pārspriest nevēlos. Lai arī nekā to nepārdzīvoju, runājot ar mammu par to, tomēr kamols kaklā saskrien un tās emocijas laužas uz āru.

Varbūt ir tāds iekšējs tukšums un gribās kaut kādu atbalstu, galu galā, man tā bija pirmā grūtniecība

bet tu jau pati par to grútniecíbu ísti nepaspéji uzzinát, ne pierast pie domas, ka gaidi bérnu, kad jau pazaudéji. tápéc neteiktu, ja bútu zinájusi no pasha sákuma, plánojusi, gribéjusi un tad pazaudéjusi, tad varbút pastástítu, bet pie noteikuma, ka nav attiecíbas laikam tomér noklus,étu