Piektdienas nakts beztēma

Man pēc svētkiem "esesmuresna" vēl nav pārgājis. Tāpēc šovakar es bez siera un čipsiem.

Esmu jau iereibusi, tāpēc pakratīšu sirdi.
Ko jums nozīmē būt par kāda bērna krustvecāku? Es to uzskatu par atbildību un rūpēm, tāpēc man šķiet, ka krustbērnu un krustvecāku būšana vislabāk ir starp ģimenes locekļiem un radiem.
Vīra paziņas, kurus pat par draugiem grūti nosaukt, piedāvāja viņam būt par tobrīd vēl nedzimušā mazuļa krusttēvu. Nevis viņi to piedāvāja savām māsām ar vīriem vai brālēniem ar līgavām, bet manam vīram. Pazīstot tos cilvēkus, es tur saskatu tikai sava labuma meklēšanu. Uz raudzībām bija jau pasūtījums - ritenis. Teicu jau vīram, ka viņš varēs būt dārgu dāvanu sponsors un bezmaksas aukle, bet vīram neērti viņiem atteikt un mani tas sadusmo (t)

šķiet drīz rakstīšu kā kubiete

:-D:-D:-D smejos :-D

Bella., nu manuprāt, katrs to uztver savādāk , nu nav jau kā sen senajos Blaumaņa laikos , kad krustvecāki uzņēmas atbildību vecāku priekšā, ka janu kas bērnu izaudzinās.
Es tagad gatavojos meitai meklēt krustvecākus ,ideju nav , bet līdz vasarai laika daudz , savu krustmāti neesmu redzējusi gadus 15 :-/

Bella., tas jāskatās pēc sirdsapziņas un katra paša uzskatiem.. Ja Tavs vīrs nevēlas būt par krustvecāku, tad ir jāatsaka, nedomāju, ka tā ir lieta, uz ko jāpiespiežas.
Pietam - saprastu, ja iesaka, ko dāvināt, ja to jautā, bet pieprasīt.. ? (t) Tad jau uz18. dzimšanas dienu var pieprasīt mašīnu..
Es savu krusttēvu pēdējo reizi redzēju, kad man bija gadi 7, krustmāte agrak parādījās 1 x gadā uz manu dzimšanas dienu,, tagad vairāk pat tā nav, līdz ar to man nav īsti skatījums uz to, kā būtu jābūt..

Es laikam pārāk nopietni to visu uztveru.
Bet jebkurā gadījumā, kļūt par krustvecāku gandrīz svešam mazulim, man šķiet dīvaini. It sevišķi, ka tam seko visādas prasības un tā...

Citreiz jau vnk nav ko ielikt par krustvecāku (kā bija manā gadījumā).
Bet nu, ja ir māsas, brāļi, citi - tuvāki radi, tad jā, ir drusku jocīgi, + vēl pieprasīt dāvanas (t)

nu es esmu tādā situācijā , ka nav ko likt , krustēvu es vēl sagrabinātu , bet krustmāti ... man galīgi nav ideju , es pieļauju, ka tas vienkārši būs ļoti spontāni un uz tā brīža izjūtām, man svarīgāk meitu nokristīt ( mani tarakāni ) a krustvēci , tā ... nu nevar taču bez viņiem ....

Bella., es laikam saprotu Tavas izjūtas un to cik nopietni skaties uz kļūšanu kādam par krustvecāku. Bet man bija tā, ka pagājušo vasaru uzaicināja kļūt par krustmāti draudzenes meitai. Tad man likās tā easy ok, nu davai, kas tur slikts var būt.
Bet tad kad es stāvēju baznīcā ar to mazo ķiparu rokās, meitiņas vecāki blakus, turpat viņas vecvecāki, un mācītājs, utt., tajā brīdī es sajutu ļoti lielu atbildību pret to bērnu. Un tagad man ir lepnums par to, ka tieši viņa ir mana krustmeita. :)
Tāpēc tagad uz to tik vieglprātīgi vairs neskatītos. Un ķekša pēc nevienam nekļūtu par krustvecāku. Domāju, ka Tev noteikti jārunā ar savu vīru.

Ko jums nozīmē būt par kāda bērna krustvecāku?

Esmu krustmaate savam mazakajam braaleenam, "ielika" mani, kad pashai bija pacmit gadu un tadelj, ka "radinieki nekur nepazudis", no serijas... Ko nozime? Visos svetkos apsveicu, sutu davanas, bet taa "pa lielam", nu vins jau taa mans bralens skaitaas, varbut malziet lielaka atbildiba pret vinju nekaa pret citiem radiem ar to svetku apsveikshanu...

Man ir krustdēliņš. Laikam ir jūtams, ka viņam tiek mani nerealizētie bērnības sapņi - rotaļlietas, bet nu tādas, ko noteikti nevarētu dabūt - radiovadāms drons vai manis paša konstruēta spēļu konsole. No rotaļlietām un datorspēlēm esmu izaudzis, tā nu tas mans bērna prieks tiek viņam :-D