neiziet no mājas

Nē.

kur tad vins njems naudu, lai aizietu uz to pashu veikalu? :D

Bija man tāds. Ja kaut kur izvilku, klausījos visu vakaru pārmetumus. Pietam izklaidējāmies pie draugiem, ģimenes u.t.t. Čīkstēja, ka neesot nearvienu ko runāt u.t.t. Ja aizvilku teiksim uz kādu publisku pasākumu, vasarā kāda zaļumballe, pilsētas svētki u.c tāda veida pasākumi, atkal bija tas pats. Nē, nav jāskrien katru brīvo dienu, bet ja reizi mēnesī pat negrib kopā forši laiky pavadīt, tad var sajukt prātā. Sēdēt pie tv un datora gan varēja caurām dienām un naktīm. Sāku braukt daudzkur viena, tad gan atklausījos, ka es tur un tur vandos. Tagadējās attiecībās ir pretēji. Abi nolemjam, ejam un izbaudam kompāniju un jautrību. Ir nedēļas nogales, kad mājās esam vai aizbraucam kaut kur divatā. Kopumā, nē, es ta nevaru. Esmu sabiedriska, gulēt visu laiku mājās nav man.

Tu tā dari?

Ja būtu lielisks gultā, kvalitatīva vīna pagraba īpašnieks un ar labu gaumi grāmatās un kino - medusmēneša periodā būtu ar mieru. Ja bonusā iepriekš minētajam vīrietis būtu arī pamatīgas naudas lādes vienīgais mantinieks, medusmēnesis varētu ieilgt.

Ja, tuvāk ar abām kājām pa zemi staigājošo ikdienai, potenciālais princis būtu pikts mizantrops, kura smadzeņpodam tiek piegādāts pārāk maz svaiga gaisa, ni un ni.

Kad strādāju no mājām, arī reti gāju ārā :-D Arī tagad ne visai patīk atrasties cilvēkos, esmu drīzāk vienpate, labprāt uzņemu ciemos 1-2 draugus, tad var arī normāli parunāties utt. Vīrs arī nav super sociāls. Bet ja tā sēdēšana pārvēršas par trulu veģetēšanu, tad gan nav labi.

ne visi ir grāvju racēji, daži strādā no mājām.

es diemžēl tā nedaru, es esmu grāvju racēja līmenī, bet ceru ka kkad pacelšos augstāk un varēšu nekur neiet.

draugu nav

Nekad nebūtu kopā ar cilvēku, ko neatšķirt no mēbeles - visu laiku mājās.

Auksti taču, kurš ta ies tagad 3 stundas no vietas pastaigāties?

vēl viedokļi?

Tas droši vien ir lūzeris!!! iesaku pamest viņu.

Kad strādāju no mājām, arī reti gāju ārā

man tas pats! reizēm ir ļoti jāpiespiežas iziet ārā, kad lielākā daļa tieši atgriežas mājās no darba! manuprāt, svarīgs ir iemesls, kāpēc cilvēks reti iziet ārā.

Nebūtu gan .Man jau grūti būtu samierināties,ka otrs nekur negrib iet,bet varētu vēl paciest,ja varētu ar draudzenēm doties tur,kur vēlos,bet ja pat ar draudzenēm neļautu iet un visu laiku jāsēž mājās ,kā arī mājas neko sakarīgāku par sēžam pie tv ,skatāmies filmu-nevarētu izdomāt. Mani tāds vīrietis ātri nogarlaikotu.

Man gan šķiet, ka runa ir par laiku, kas neattiecas uz darbu.
Mani kaitina cilvēki, kuri tikai sēž mājās - bet tādu iespēju, ka man kāds neļautu kaut ko, vai norādītu, ka man jāsēž mājās, neciestu, un no mājām lidotu šis cilvēks-mēbele.
Bet man vispār mana brīvības sajūta ir ļoti svarīga, jūtos labi tikai tad, kad esmu patiešām nepiesaistīta - ne tikai mājām, bet arī otram cilvēkam, tāpēc man svarīgi, lai otrs būtu cilvēks ar savu dzīvi pats par sevi, nevis gaužas asaras lietu, ja es kaut kur dodos un neņemu līdzi šo antisociālo radījumu.
Ir pieredze vienvārdsakot - neciešu ne acu galā!!!

Kad strādāju no mājām, arī reti gāju ārā

Man gan tieši otrādi. Izmantoju jebkuru situāciju, lai tiktu ārā no mājām. Esmu pat parakstījusies uz pasākumiem, uz kuriem reāli agrāk negāju, dārīju to, ko agrāk nedarīju tikai tāpēc, ka lielāka daļa laika tiek pavadīta, strādājot mājās un nereāli alkstu būt cilvēkos

Par tēmu: nē. Man pat liekas, ka tur ir kaut kādas psihiskās novirzes.. Es tagad nerunāju par cilvēkiem, kuri pa retam, bet kaut kur iet, vienkārši nav sajūsmā par to, bet par tiem, kuri reāli ar smagu piespiešanos, psihošanu utt. iet ārā