Ai, cik reizes man nav bijis tā, kā viss, es to vairs nevaru izturēt. Mēdzu skriet prom, viņš tāpat. Kad apprecējāmies otro reizi, no sākuma viss šķita, kā sapnī, abi esam mainījušies, pieauguši, kaut ko sapratuši...pilnīgas iedomas! Cilvēki nemainās, mēs esam tie paši, ar tiem pašiem dēmoniem, kašķiem, ārdīšanos, nejēdzīgu greizsirdību, vienīgā atšķirība, ka viņš daudz vairāk baidās mani pazaudēt, es daudz vairāk saprotu, ka gribu, lai šī laulība ir ilgstoša, lai esam kopā, tāpēc paciešu daudz vairāk kā es ieteiktu paciest jebkurai citai sievietei. Es viņu vienkārši ļoti mīlu, tāpēc pieciešu faktu, ka viņš ir greizsirdīgs, spītīgs, dumjš, paštaisns auns.