Sveikas!
Mana problēma ir ar drauga draugiem. Viņa draugu kompānija ir sena - visi no vienas klases, kaimiņos uzauguši, kopīgās izklaides, piedzīvojumi tīņu gados utt. Arī otras pusītes viņi ir atraduši šajā kompānijā, tai skaitā mans draugs bija kopā ar meiteni no šīs kompānijas. Tā teikt "visi no vienas ābeles". Bet kā nu tas dzīvē mēdz notikt, tagad draugam esmu es (jau trešo gadu, kā arī gatavojamies precēties). Mūsu attiecībās viss ir labi. Bet diemžēl viņa draugi mani nepieņem, īpaši labākais draugs un viņa draudzene. Es pilnīgi jūtu, kā viņi grib, lai viņš ir kopā ar viņa bijušo draudzeni. Viss ir sakritis tā, ka laikā, kad iepazināmies viņš sāka attīstīt savu biznesu, t.i. daudz strādā, brīvā laika maz un reizēm vienkārši liels nogurums, proti, ar draugiem satikties laika un vēlēšanās nav tik daudz kā agrāk. Viņa draugi visi strādā "no - līdz", t.i. brīvā laika daudz vairāk. Un tad nu attiecības ļoti sašķobījušās, īpaši ar labāko draugu, kurš nespēj pieņemt to, ka viņi vairs nav "brothers from the other mother" utt. Un, protams, viņš visā vaino mani, ka esmu viņu palikusi zem tupeles utt., bet tā nav. Es ne tikai ļauju, bet arī veicinu viņu tikšanos. Bet draugs pats nevēlas, jo ir citas prioritātes, kā arī, kā pats saka, nav īsti vairāk par ko ar viņiem runāt un pluss vēl viņa labākā drauga attieksme ir bērnišķīga. Piemērām, pirms pāris dienām bija visu viņu tikšanās. Lai gan nejūtos viņu sabiedrībā komfortabli, kā arī ne pārāk patīk satikt viņa bijušo, piekritu doties līdzi, jo draugs lūdza. Bet atmosfēra tikšanās laikā bija nokaitēta, t.i. mani vispār ignorēja, kaut gan es centos būt pieklājīga, uzsākt sarunu. Bet viņa labākais draugs, izteica dzēlīgas piezīmes mana drauga virzienā. Rezultātā, protams, garastāvoklis sabojāts... un man ļoti žēl, ka attiecības viņiem ir tādas, kādas ir. Draugs arī jūtami nelaimīgs.... Un neesam mēs nekādi pusaudži, bet gan jau tuvu 30.
Varbūt ir kādas idejas, pieredze, kā šo situāciju risināt.. ? Domāju, ka viņiem vajadzētu izrunāties.. bet nevar jau piespiest viņiem pieņemt mani, jo acīmredzami, to nevēlas....(t)
43
