ja bērns neklausa, dara muļķības? Tikai Papaijāšana pa muguriņu vai skaļāks tonis arī ir pieļaujams?
Tas attieksies uz jebkuru valsti- bērni jāaudzina jau no mazotnes. Nesaprotu cilvēkus, kas no sākuma izlaiž tos bērnus un pēc tam mēģina pāraudzināt. Tas pats notiek gan Latvijā, gan Norvēģijā, it īpaši, ja māte ir vecāka gājuma. Pastāstīšu vienu situāciju no Norvēģijas un vienu no Latvijas.
Norvēģija... sieviete ap četrdesmit, visas laulības laikā nav izdevies ieņemt bērnu, vīrs nomirst. Sieviete pārguļ ar svešinieku, tā teikt, one night stand, un neizsargājas, jo reāli, ja jau divdesmit gadus nepalika stāvoklī.. brīnumi notiek. Viņa palika stāvoklī. Viņa ir tā izlutinājusi meitu, ka tā uzskata, ka pieaugušajiem jāklausa viņa un jādara viss, ko viņa saka, citādāk pieaugušie ir rupji.
Latvija... Meitene ap trīsdesmit, vēlas bērnu, bet negrib attiecības. Viņai bija viens on and off puisis, kas taisījās pārcelties no Latvijas, viņa pierunāja puisi, lai palīdz tikt pie bērna, teica, ka viņam pašam nevajadzēs iesaistīties bērna dzīvē. Dzemdības bija smagas, nācās taisīt ķeizaru, bet galu galā piedzima vesels puika. Tikai jau kopš mazotnes, kā dēls iepīkstas, tā māte viņam visu pasniedz. Pirmkārt, viņš ļoti vēlu sāka runāt. Otrkārt - viņai klāt atrasties bija neiespējams, kā vairāk pietuvojies viņai, vai pieskaries, tā dēls sāk ķērkt. Ja kas, viņa ir pret bērnu aizskaršanu, kas būtu saprotami, bet no malas izskatās, ka viņa ir arī pret audzināšanu.
Tādus jau reāli nepāraudzināsi. Varbūt pielabosiet mani, bet bērnam personība veidojas pirmajos divos vai trīs gados?