Skaidri un gaishi rakstiiji, ka
par kādu piesaisti bērnam var būt runa, ja tu ne tikai viņu neredzēsi un neaudzināsi, bet pat neiznēsāsi un nedzemdēsi.
Viss vaards vaardaa kaa par viirieshiem kuri laiciigi notinushi makshkeri.
Nu tad ja shaadi, tad varbuut surogaatmaatei ir kaut kaadas tiesiibas uz beernu kursh geneetiski vispaar nav vinjas?
Geneetiski beerns pieder tiem vecaakiem kam vinjsh pieder, to ir neiespeejami mainiit, nevajag sev melot.
O, vēl trešo tēmu, kas vispār nav saistīta ar ieprieksējām, iemeti katlā.
1. Bērna vecāki ir tie, kas rakstīti dokumentos. Surogātmātei nav tiesību uz bērnu, varbūt uzreiz jāpiemin arī tas, ka arī tiem vecākiem, kas nodzīvojušies līdz tam, ka viņu bērns tika adoptēts, arī viņiem nav tiesību uz bērnu.
Ģenētiski bērns pieder - kas tas tāds par apzīmējumu?
Rakstīju, ka, manuprāt, emocionālā piesaiste varētu būt surogātmātei, jo viņa iznēsā bērnu, bet olšūnas donorei ar bērnu vsp nav nekāda sakara, jo olšūnu par bērnu neuzskatu. Par tēviem un alimentiem skat 2. punktā.
2. Olšūnas donore vai surogātmāte to dara, lai palīdzētu kādam, neko neprasa no bērna vecākiem un viņi neko neprasa no viņas, tā ir medicīniskā operācija/iejaukšanās, lai kāds palīdzētu citam.
Sekss starp diviem cilvēkiem, kura rezultātā rodas bērns - tas ir kaut kas cits.
Nodoms, nolūks, mērķis ir cits, nesaproti?