Vai tu spētu kļūt par dzimumšūnu donori?

Nekādā gadījumā

Nē, nekad. Pilnīgi izslēgts!

Nē, jo tas tomēr būtu mans bērns. Tas pats, kas atdot adopcijai.

Es pat apsveru domu, ka varētu gan.

Nē, jo tas tomēr būtu mans bērns. Tas pats, kas atdot adopcijai.

+++



Es pati gribu savus iespējamos nākotnes bērnus ieņemt, iznēsāt, dzemdēt, audzināt... Iepazīt, rūpēties... Nē, nekādā gadījumā. :-|

Čakarēt savu veselību par pāris grašiem, lai sveši cilvēki varētu tikt pie mana bērna? Nē, es neesmu tik labs cilvēks.

Nez vai.. Nē

Es pat apsveru domu, ka varētu gan.

Tu apzinies riskus? Zini, kādas hormonu devas tev dos, lai dabūtu tās olšūnas? Tas nav kā vīrietim - ieej atsevišķā telpā ar porno žurnālu un pēc pāris minūtēm lieta padarīta..

http://journalism.nyu.edu/publishing/archives/livewire/archived/high_cost_eggs/

Tīri teorētiski es varētu ziedot daļu sevis, lai kāda ģimene tiktu pie bērniņa - tādas laimes, kāda man ir. Praktiski es tādu iespēju tuvākā nākotnē neapsveru un papildus informāciju ievākusi neesmu. Visticamāk, ka mani par donori neizvēlētos, tāpat kā nevaru būt par asinsdonori medicīnisku apsvērumu dēļ.

Nedomāju, ka es to uzskatītu par savu bērnu, kā arī es labprāt palīdzētu bezbērnu pāriem, BET ne tad, ja potenciāli tas varētu būt risks manai veselībai.

Latvijā par to laikam dod ap 600 eiro, Amerikā šī summa ir ap 8000 dolāri, bet Kanādā un Lielbritānijā maksāt donoram ir aizliegts. Tas tādēļ, lai sievietes, kam ir problēmas ar naudu netiktu izmantotas.

Esmu pret savu dzimumšūnu dāļāšanu (kā sieviešu, tā vīriešu). Ir diezgan daudz jau gatavu bērniņu, ko adoptēt un audzināt kā savējo, ja jau pašiem nekā.

Ir gadījumi, kad adoptēti brālis un māsa satiekas un iemīlas, jo viņiem vienam otrā kaut kas pievelk.

Es nevarētu iedomāties ziedot olšūnas ne tikai veselības aizsargāšanas nolūkā, bet arī tādēļ, ka negribētu iespēju, ka mana meita vai dēls satiek šo mākslīgās apaugļošanas rezultātu un iemīlas, sāk ģimeni un tad nevar palikt stāvoklī, vai rada bērnus ar ģenētiskām problēmām.



Ja kas, parasti neņem vienu olšūnu, bet vairākas. Un katrs pāris maksā ļoti lielu summu, lai dabūtu šo olšūnu, bet donore reāli saņem tikai mikrobisku daļu no tā.

Jā, varētu. Savus bērnus vairs nevēlos principā, tomēr ir pavīdējusi doma par to, ka labprāt palīdzētu kādai ģimenei šajā jautājumā. Surogātmātes man liekas kaut kāda nepareiza padarīšāna, bet šajā operācijā es neredzu tādu ētisko konfliktu. Bet, nu, gluži tāpat, kā Lolipop - šis vis ir tāds teorētisks "ja nu", realitātē nezinu, vai tas būtu iespējams, tāpat arī neesmu ievākusi informāciju par šo lietu. Vienkārši tagad, ja man kāds uzdod teorētisku jautājumu, vai es to izdarītu, ja varētu, tad atbilde ir jā.

Kapec jaiet pret dabu?

Esmu pret savu dzimumšūnu dāļāšanu (kā sieviešu, tā vīriešu). Ir diezgan daudz jau gatavu bērniņu, ko adoptēt un audzināt kā savējo, ja jau pašiem nekā.
tiesi ta. Daba zina ko dara, un ja nav lemti savi berni tad ari nevajag. Pasaule ir apala, slapja un parapdzivota nav visiem javairojas.

Mierīgi! Man pat šķiet nedaudz pārsteidzoši, ka dažas sievietes olšūnu uzskatītu par "savu bērnu", jo pati par to nekādā gadījumā tā nedomāju. Mani drīzāk uztrauktu vai uzskatu savus gēnus ar ne pārāk labajiem zobiem, mantotajiem vēzīšiem un artrītiskajiem reimatismiem, utt par tādiem, kurus gribētu nodot tālāk. Bet no otras puses, kurš gan ir perfekts. :-P
Mana vīra ģimenē viens attālu radinieku pāris nesen šādi tika pie bērniņa, izmantojot tās sievietes - bērniņa mammas māsas olšūnu. Domāju, ka, ja manu tuvinieku lokā būtu tāda problēma, tad noteikti gribētu palīdzēt, bet tāpat no zila gaisa man īsti nav tās cēlās motivācijas iet un ziedot, jo tas tiešām nav tik vienkārši kā čaļiem :-|

Ir gadījumi, kad adoptēti brālis un māsa satiekas un iemīlas, jo viņiem vienam otrā kaut kas pievelk.

Nu, labi, cik tādu gadījumu ir? Ir statistika?
Es arī reiz bučojos (par laimi tikai bučojos, abi galīgi jauni gurķi bijām ) ar puisi nezinot, ka tas ir mans otrās pakāpes brālēns - visādi gadās arī tāpat.

Pajautāji,lai varētu pēc tam gudra izskatīties un stāstīt kāpēc tā nav labi darīt?

Man pat šķiet nedaudz pārsteidzoši, ka dažas sievietes olšūnu uzskatītu par "savu bērnu

50% mana DNS ir pietiekams iemesls tā uzskatīt. Galu galā pašai dzemdējot bērnu, viņam būtu tieši tikpat daudz mana DNS. Vienīgā atšķirība - es viņu neiznēsātu un nedzemdētu. Bet arī vīrieši nedzemdē - vai tad viņu spermas radīts cilvēks nav viņu bērns? Ir!

Tīri teorētiski es varētu ziedot daļu sevis, lai kāda ģimene tiktu pie bērniņa - tādas laimes, kāda man ir. Praktiski es tādu iespēju tuvākā nākotnē neapsveru un papildus informāciju ievākusi neesmu. Visticamāk, ka mani par donori neizvēlētos, tāpat kā nevaru būt par asinsdonori medicīnisku apsvērumu dēļ.

+