Sveikas, vakar uzzinaju ka man tevs ir nomiris, esmu Irija.
Un es nezinu vai man braukt uz lv vai ne, man ir jabrauc ar savu viengadnieko delu.
Ko jus man ieteiktu darit? Varbut lv bus vieglak pardzivot to ar tuviniekiem.
Ja tēvs nav pavisam svešs cilvēks, tad brauc, nekas patīkams nebūs, bet būsi atvadījusies un attiecībām, lai kādas tās arī bijušas, ar tēvu būs noslēgums.
Par bērnu-ja ir iespēja, atstāj kādam, ja ne, nebūs liela nelaime, ja paņemsi līdzi.
Es brauktu noteikti, bet nu jāskatās, kādas jums attiecības... Ja reiz tāds jautājums, tad šķiet, ka vairāk vai mazāk svešs cilvēks viņš tev, jo savādāk nespēju saprast, kā var nebraukt(t)
Es savus bérnus no mazotnes radināju pie bērēm un tagad viņi to uzskata par normālu lietu.
Mani vecāki arī mani ņēma līdzi uz bērēm, pirmajās bērēs biju, kad man bija pusotrs gads un nomira vectēvs. Nekādas sekas tas uz mani nav atstājis, to brīdi vispār neatceros. Nedomāju, ka bēres, cilvēka nāve šajā sakarā, būtu tā lieta, no kā bērns būtu šausmīgi jāsargā ar zobiem un nagiem. Tas tomēr ir dabisks process...
bēres ir dabisks dzīves process, mēs piedzimstam un nomirstam , nesaprotu kapēc tas no bērna jāslēpj? Tie jau ir vecāku tarakāni ne bērna , reti kurš bērns ir mazs mežonis , nu tā , ka nevari cilvēcīgi savākt, tad jau nekur nevar ar bērnu iet , jo , manuprāt , bēres nav vienīgā vieta , kur jāuzvedas pieklājīgi .... , bet nu katrs dara , kā uzskata par pareizu , man pareizi sķiet neizolēt bērnu no neizbēgamām lietām, nevienam jau bēres nav mīļākā aktivitāte , bet kas jādara , jadara ...
Bērnu noteikti līdzi neņem.Latvijā ir liels aukstums.
Vakar biju bērēs ar visu termo apģērbu un zābakiem, kas paredzēti - 20 gradiem
drebēju kā apšu lapa.
Par bērnu - viss atkarīgs no tā, cik viņš vecs un, kā audzināts. Ja līdz šim sargāts no nāves, slimībām, tad varbūt nevajag vest, lai nobriest prāts un nav šoka sajūtas. Es uz pirmajām bērēm biju 18/19 gadu vecumā, emocionāli tas man nebija nekas pārsteidzošs, lai gan pirms tam jau biju redzējusi cilvēkus uz nāves gultas.
Vēl piekrītu tām, kas saka par aukstumu. Spelgonī var sanākt traki nosalt. :-/
Guest, pēc tava ieteikuma vispār var sākt domāt "a nafig iet uz kapiņiem apglabāt tuvo cilvēku? Auksti taču, nosalsiet."
Nu kur tādas rodas? Ir lietas, kas ir pašsaprotamas un kuras IR jāizdara! Neatvadīties no tēva, nebūt tādā brīdī ar savu ģimeni, nebūt viņiem par atbalstu? Auksti ārā, bļin, nebrauc ar bērnu uz Latviju! (t)
Kādas bija attiecības ar tēvu?
Es uz sava tēva bērēm nebiju, un to nenožēloju ne mirkli. Man par to paziņoja tikai pēc bērēm, bet, ja arī zinātu pirms bērēm, es uz tām neierastos. Tādas bija mana tā brīža sajūtas, 4 gadu laikā tās nav mainījušās. Te es nelielos un nedižojos ar savu izvēli, vienkārši pret visiem "es obligāti dotos" komentāriem izsaku pretēju viedokli, lai katrina30 var izvērtēt. Manuprāt, doties uz kāda cilvēka bērēm nav tāds baigais pienākums.
Man žēl, ka ar vecmammu no tēva puses neparunāju pirms viņa nomira, bet klātbūtne bērēs man bija absolūti vienaldzīga. Es tur piedalījos, bet tikpat labi varēju arī nepiedalīties.
es teiktu vēl skumīgāk par bēru faktu ir tas, ka miesīgs bērns vēl domā braukt vai nebraukt. Domāju vecākiem sirdis būtu pilnas, ja spētu šo uzzināt, pēc miršanas.
Es brauktu tikai tad, ja būtu iespējams kādam uz tām pāris stundām atstāt bērnu. Neņemtu tagad ziemā līdzi uz bērēm - kapos nav, kur patverties, ja snieg vai līst. Pēc tam uz mielastu, ja tāds būs, arī negribētu ņemt bērnu līdzi.
Līdzjūtības tēvu zaudējot.
Man pašai bija situācija, kur braucu uz tēta un vectēva bērēm tajā brīdī no otras pasaules malas vārda tiešajā nozīmē, katru reizi gan esot citur. Neko nenožēloju. Es nevarētu dzīvot ar apziņu, ka neesmu atvadījusies no saviem tuvajiem. Mums bija ļoti labas attiecības. Saprotams, ka ar bērnu ir grūtāk, bet nav neiespējami. Jebkurā gadījumā 'attaisnojums' Tev ir, ja izdomā nebraukt.
Uz bērēm aizbrauktu, varēsi arī sniegt morālu atbalstu ģimenei. Pašās bērēs bērnu līdzi neņemtu. Tomēr uzskatu, ka tā nav tā vieta, kur jāņem līdzi mazi bērni.. Jo sevišķi ziemā..
98
