Sāksim dzīvot kopā

Dzīvojot pie vīrieša - izmazgāt veļu, grīdas, traukus, putekļus noslaucīt, drēbes sakārtot, sagludināt utt - tieši tāpat kā mājās, tikai tagad tu gludināsi ne tikai savas kleitas bet arī drauga kreklus and that's all

Tā ka jūs tagad "tāpat kā mājās" dzīvosiet divatā, tad visu to, ko agrāk katrs darījāt savās mājās, jūs varat darīt UZ PUSĒM, t.i., grīdu tev būs jāmazgā 2x retāk, jāgludina 2x vairāk, bet 2x retāk, utml.

Darbu dalīšana ir lieliska lieta :)

Tev NAV pienākums darīt visu, visu vienai pašai.

57days- jā, piemēram ja dzīvoji viena un bija grūtības nomainīt spuldzīti, iesist naglu sienā vai salabot tehniku, pārnest smagumus utt- tagad tev to nebūs jādara, jo vīrietis izdarīs vīriešu darbus utt. Katram savs labus, ganjau kopā sastrādāsieties :D

Ja reiz esat saderināti un gatavojaties precēties, tad kopdzīve noteikti ir tā lieta, kas jums ir jāizmēģina pirms mijat laulības gredzenus.

Ja reiz esat saderināti un gatavojaties precēties, tad kopdzīve noteikti ir tā lieta, kas jums ir jāizmēģina pirms mijat laulības gredzenus.

+++++100

VivaDiva, nu, manās mājās spuldzītes mainu un naglas situ es. No vīriešu darbiem vīrs nes miskasti :) Nav obligāti jādala mājas darbi pa dzimumu stereotipu līnijām.

Starp citu! Ar ex puisi, kā ievācāmies dzīvot kopā tā viss atklājās :) mājās cilvēks uzvedas savādāk kā uz ielas, un strīdos izpaužas savādāk jo mājas ir neitrāla vieta kur tevi netraucē liecinieki un garāmgājēji, sākās trauku lidināšana pa gaisu, mēbeļu laušana, psihošana utt ko iepriekš NEKAD nebiju novērojusi kad paliku pie viņa desmitiem reižu, kad vel viņš pie vecākiem dzīvoja. Jo tomēr - jūs paliekat divi vien, nekas vairs netraucē.

57days - es vienkārši spriežu pēc sevis, jo man kaut kā bail mainīt spuldzes :D un sist naglas draugam tāpat sanāk labāk, tāpēc necentīšos kaut ko sačakarēt :D

Mēs gandrīz gadu tiekamies un paliekam pa nakti. Protams, es esmu gatavojusi un mazgājusi traukus arī pie viņa, bet nu tas tā, atsevišķas reizes, nevis kā pienākums un katru dienu.

VivaDiva, viņš ir pārliecināts, ka mums viss izdosies un ka es būšu lieliska sieva :) Kaut es būtu tik pārliecināta par sevi, ka būšu gana laba sieva... Nu es centīšos, kas atliek.

Es atkal nesaprotu, kā var sākt dzīvot kopā uzreiz. Pirms ir nopienti nolūki uz nākotni

Sievas labumu nemēra izmazgāto trauku daudzumā :)

Sarahh- sākt dzīvot uzreiz kopā nebija sarunāts un notika vienkārši pats no sevis, paliku pa nakti, izdomājām ka varētu vel vienu nakti, tad vēl vienu un vēl vienu.. sākumā vislaik braukāju uz mājām pakaļ savām mantām un drēbēm, tā pa vienai lietai savedu šurp un nu visa iedzīve ir te :D

Laimīga ģimenes dzīve nav randiņošanās un princešu būšanas - tā ir sadzīve. Un ar to īsto otru cilvēku pat nepatīkamākie mājsaimniecības pienākumi iegūst citu smeķi - kad vēl podu mazgāšanu vai gludināšanu var padarīt par ballīti? ;-)

paņem citu veci un randiņo tālāk! Kā saka - mašīnas, kuras iet no rokas rokā, ir iekārojamākas un labākā tehniskā stavoklī.

Sadzīvi var sadalīt.
Liela daļa sieviešu pašas sevi nolemj kalpones dzīvei,ievācoties pie vīrieša. Pazīstu pārus,kuru kopdzīves laikā vīrietis nav nevienu trauku nomazgājis,sēž un gaida,kad vakariņas pienesīs. Labi vēl,ka jāpabaro nav.
Man patīk gatavot,to daru es.Traukus dažreiz mazgāju es,dažreiz vīrietis.Ja viņam ir brīvdiena,bet man jāstrādā,tad atnākot mājās,vīrietis ir sakārtojis tās.
Un mēs pat ne reizes to neesam pārrunājuši,tas viss notika dabiski.

Visu laiku autore par tiem traukiem. Nu būs viņi jāmazgā. Vai arī nopērkat trauku mazgājamo mašīnu. Varbūt tad tā burvība būs ilgāk :D

Man patīk gatavot,to daru es.Traukus dažreiz mazgāju es,dažreiz vīrietis.Ja viņam ir brīvdiena,bet man jāstrādā,tad atnākot mājās,vīrietis ir sakārtojis tās.
Un mēs pat ne reizes to neesam pārrunājuši,tas viss notika dabiski.

+++ Pilnīgi tāpat.

Manuprāt, uzsākot kopdzīvi šis tas tomēr mainās. Es vīru neaptekalēju, visi mājas darbi nav uz maniem pleciem, bet kopdzīve tomēr no randiņošanas un pārnakšķošanas atšķiras.

Mēs sākām dzīvot kopā diezgan ātri - aptuveni 1-2 mēnešus pēc iepazīšanās, jo es pārvācos pie viņa uz citu valsti. Bet es tajā brīdī par to nedomāju kā par tādu baigi nopietno kopdzīvi. Es nekad vēl neesmu dzīvojusi viena pati, savā dzīvoklī. Pēc ģimenes mājām bija kojas, tad dzīvoklītis ar kādu meiteni, tad atkal kojas, tad citas kojas. :D Tā kā es to uztvēru tikai kā kopmītnes biedru nomaiņu. :D
Man drīzāk, tagad atceroties, nepatika tas pirmais iespringšanas brīdis, kad es vēl nevalkāju izstaipītos mājas kreklus un sēdēju pie kompja smuki, kārtīgi, nevis kājas pa gaisu un 3 siermaizes klēpī, jo tā jau nevar, tas taču VIŅŠ.. :D Par mājas darbiem vispār ir dīvaini iespringt, jo traukus pēc sevis jau abi var nomazgāt.
Kopā dzīvot nav īsti ne daudz labāk, ne daudz sliktāk. Tas pārbauda to attiecību īstumu - vai jūs varat būt arī draugi, ne tikai uķi-puķi-lovīte. Un tevi kaut kas viņā kaitinās NOTEIKTI, tāpat kā viņu tevī. Jūs par sadzīviskām lietām kašķēsieties kādu reizi NOTEIKTI. No tā nevar izbēgt, ja vien jums nebūs katram sava istaba un divas vannasistabas, virtuves. Bet ir forši, ka ir kāds, kuru aizsūtīt pēc tējas uz virtuvi, izslēgt gaismu, vai kāds, kurš bez prasīšanas aizskries uz aptieku pēc ibumetīna vai klepus sīrupa. :D

Labāk ātrāk sākt dzīvot ja tas ir ir iespējams.
Tieši kopā dzīvojot viss labais/sliktais izlien āra. Un jāiemācās ar to sadzīvot.

Galvenais - nemēģināt vienam otru pārveidot vai pielāgot sev.

Ak Dievs! Tev būs jāmazgā savi trauki! Tikai ne to!!! :-D:-D:-D
Dzīvot kopā nav jābaidās, tas ir forši. Protams, ka uzrodas arī sadzīviski strīdi, jo katra ģimenē bērnībā lietu kārtība bijusi savādāka. Strīdi būs vienmēr, galvenais nenobīties un nerunāt dusmās. (pie tā es varētu pati piestrādāt) :-D
Man ar otro pusīti darba dienas savādākas, tāpēc bieži vien pavadām laiku vienatnē, un tas ir ok.

Pilnīgi piekrītu Dionysus ;-) Visu uzrakstija kā ir un ko nevajag darīt sākot kopdzīvi.