Mēs ar draugu esam pavisam jauniņi, vecums līdz otrajai pilngadībai. Sākām attiecības, no sākuma padzīvojām pie viņa vecākiem kādu mēnesi, tad pus otru pie maniem, viss protams skaisti, nopērc pārtiku un dzīvo siltā ligzdiņā, bet pēc tam vienkārši saņēmāmies, paņēmām dzīvokli, 1istabas, bet uz diviem man pietiekoši, gājām pa vakariem darīties un tagad vismaz ir miers, ka tomēr esam tikuši ārā no vecāku paspārnes un arī vecāki priecīgi, ka esam centušies.
Protams, guļamistaba uz doto tik ir izremontēta, draugam uz doto patstāvīga darba nav, bet cenšas un daudz kur piestrādā, kā rezultātā uz pavasari noteikti viss pārējais būs arī gatavs.(l)
Runa neiet par maksāšanu citam onkulim, bet par savas attieksmes ieguldīšanu, lai pašiem viss labi. Tā lūk.;-)