Kopdzīve ar vecākiem

Story
Man laikam vecāki tādi, ar kuriem viegli sadzīvot - ne viņiem pārāk interesēja cikos un kur gājām, cikos nācām, ne jaucās mūsu privātajā dzīvē. ;-)

Droši vien tādēļ, ka pati esmu gana pieaugušā vecumā dzīvojusi kopā ar vecākiem, bet man sķiet smieklīgi, ka dzīvošana kopā ar vecakiem tiek uzskatīta par "dzīvošanu vecākiem uz kakla", jo automātiski tiek pieņemts, ka dzīvojot ar vecakiem bērns (arī pieaudzis) maksajumos nepiedalās, pats pārtiku nepērk un negatavo ēst utt. Gan jau ir arī tādi gadījumi, protams, bet ne jau 100% visi, kas dzīvo ar vecakiem ir tādi...

+++

Un smieklīgi tie komentāri, kas labāk atbalsta maksāšanu svešiem onkuļiem, tik ne ar vecākiem. Bet savā ziņā piekrītu arī Donatai, ka jābūt skaidrai vīzijai, kam un cik ilgi tiks krāts un dzīvots pie vecākiem. Arī jāņem vērā fakts, ka daudzi vienkārši nevarēs sadzīvot ar vecākiem, tad jau jā, tādā variantā jāīrē, nekas neatliek (bet ne tā, ka izdzirdot vārdu "vecāki", tiek apelēts pie visādiem terminiem un šausmu stāstiem, vnk katram pārim tas jāizvērtē individuāli)

lullaby


nee, nu tikai maate tur mani veeroja, ko daru, kad vinjas deels ir komandejumaa utt., bet es vnk pati nejutos eerti, arii sobriid, kad bijaam LV, dzivojam blakus maniem vecakiem, kuri vispaar nejaucas ko es daru utt.. es nevareju... laikam esmu atradusi....

Protams, ja butu jadzivo kaada ceela merkja vardaa ar vecakiem, piemeram, dzivoklja remonts, jauns dzivoklis utt., un zinams cik ilgi, tad es veel varetu, bet taa nu ne...

es uz līdzīgu variantu parakstījos, bet ne tikai ar viņa māti, bet arī māsu, viņas draugu un sīko. Tiesa, tā bija liela māja un visiem vietas pietika, bet nekad mūžā uz to otrreiz neparakstītos. Bet nu mēs bijām jauni, un arī gribējām nopirkt dzīvokli bez kredītiem, cītīgi krājām un skaitījām dienas, kad no turienes tiksim ārā. Tas gan nebija Latvijā, algas tur bija krietni lielākas, bet 3 gadi bija jāpaciešas.

Bet tavā situācijā nepiekristu. Pie vīrieša, kas 30 gados dzīvo pie mammas neietu.

Labāk nepiekrīti, pēc pieredzes saku. Lai cik labas attiecibas Tev ar viņa vecākiem nebūtu, pēc laika sāksies kašķi palubomu.

es kredītu neņemtu, pēc tam izķirtos kāda jēga vispār tad ņemt kredītu ja ir labi pie vecākiem.

es kredītu neņemtu, pēc tam izķirtos kāda jēga vispār tad ņemt kredītu

Vot šis ir tas šausmu filmu variants, kurš pārāk bieži kļūst par realitāti =/

es kredītu neņemtu, pēc tam izķirtos kāda jēga vispār tad ņemt kredītu

Man vienu draugu šitā atstāja ar kredītu un bērnu.

Es nekad nespētu pieņemt naudu no saviem bērniem par dzīvošanu kopā. 18 gadus uzturēju un tad vienu dienu pēc 18 dzimšanas dienas bērns pēkšņi par liekēdi, dīkdieni tiek uztverts? (t) Pat ja bērni man ar varu naudu dotu, to tik un tā krātu un pēc laika bērnam uzdāvinātu dzīvokļa pirmajai iemaksai.
Cāļa forumā mammām, protams, cita uztvere, tur netrūkst tēmu par to, kā no mājas izmest (vismaz piespiest maksāt) pieaugušos bērnus. Man tas šķiet morāli nepieņemami tā domāt vai uztvert savus bērnus. Bērni jāaudzina tā, lai viņiem ir mērķis un varēšana to sasniegt, bet vecākiem jāpalīdz bērniem cik vien var.

Es nekad nespētu pieņemt naudu no saviem bērniem par dzīvošanu kopā. 18 gadus uzturēju un tad vienu dienu pēc 18 dzimšanas dienas bērns pēkšņi par liekēdi

Mūsdienu sabiedrība illuminati propagandas rezultātā ir pārskatījusi ģimenes vērtības ;)

smieklīgi, ka dzīvošana kopā ar vecakiem tiek uzskatīta par "dzīvošanu vecākiem uz kakla", jo automātiski tiek pieņemts, ka dzīvojot ar vecakiem bērns (arī pieaudzis) maksajumos nepiedalās, pats pārtiku nepērk un negatavo ēst utt.

Dzīvošana uz kakla jau nav tikai vecāku pirktās desas apēšana vai nemaksāšana par patērēto ūdeni. Te runa ir par 3-istabu dzīvokli (nevis lielu māju), kur, visticamāk, ir 1 neliela virtuve, 1 vannas istaba, tualete. Tīri fiziski tur 4 pieaugušie nevar nodrošināt sev kvalitatīvu sadzīvi telpu un platības trūkuma dēļ. Neticu, ka vecāki būtu priecīgi šajā nelielajā dzīvoklī vēl vienu papildus personu redzēt. Tā kā, jebkurā gadījumā tā ir vecāku izmantošana jeb sēdēšana uz kakla.

Es noteikti dziivotu kopaa ar vecaakiem,ja taada iespeeja buutu,kraatu mieriigi dziivoklim.Es labaak paciestos paaris gadus,bet tad man buutu savs dziivokliitis,ne aiziet nauda iireejot...Savs ir savs!
Nav tacu jaasakraaj uzreiz tie baigie tuukstosi-visa summa!Galvenais tacu - iemaksa!
Te lasot liekas ,ka vecaaki visaam tiesam sausmiigi!:-D

Te lasot liekas ,ka vecaaki visaam tiesam sausmiigi

+++

nē, man neliekas normāli, ka 30 gados strādājošs vīrietis dzīvo mammas paspārnē. It īpaši vīrietim man liekas, ka ir ļoti svarīgi agri iemācīties dzīvot patstāvīgi, lai iemācītos rūpes par dzīvesvietu, sevi, iemācītos plānot finanses. Kā tāds vecis var veidot ģimeni, ja par viņu visu laiku ir gādājuši vecāki.

Jāskatās pēc situācijas - ja ir vēlme tiešām iekrāt, var jau drusku paciesties, bet nu - man arī liktos dīvaini, ja vīrietis 30 gados vēl nav nekad dzīvojis atsevišķi.
Man ir pazīstami 2 vīrieši, 33 un 37 gadus veci - joprojām brīvi, joprojām dzīvo ar vecākiem. Nu, 37gadīgajam tiešām nekas nav mājās, otram liekas, ka kādēļ viņam dzīvoklī dzīvot, ja ir privātmāja. Bet nu, ar viņa algu privātmāja nesanāk. Tad automātiski sanāk, ka nākamā sieva dzīvos kopā ar vecākiem (t) šada situācija man nebūtu pieņemama.
Bet, ja tiešām iekrāšanas dēļ, un situācija nav šāda, es baigās problēmas neredzu

Es nekad nepiekristu dzīvot kopā ne ar viņa ne ar saviem vecākiem.

Es noteikti nepiekristu.
Un droši vien būtu ārkārtīgi bēdīga, ka mans 30 gadīgais vecis piedāvā kopā dzīvot tikai uz šādiem noteikumiem un nav gatavs īrēt dzīvokli pa 300 eur, lai būtu kopā - bet piedāvā nogrūst mani pie savas mammas, lai mazāki izdevumi.
Nu nevar atļauties šobrīd dzīvokli - tas nozīmē, ka šobrīd nav tas jāpērk. Apstākļi ir tādi, kādi ir - bet tas kategoriskais NĒ dzīvokļa īrēšanai - to es vienkārši neuztveru nopietni.
Ja nevari atļauties savu īpašumu, tad īrē tik ilgi, kamēr vari sakrāt iemaksai un punkts. Bet 30 gadīgam vecim piedāvāt draudzenei dzīvot pie vecākiem.. es tavā vietā droši vien domātu, ka tas ir joks :D

Jāizlemj ir tev, bet varu teikt no pieredzes - es nepiekritu, cerēju, ka pārdomās un īrēs kopā ar mani. Tā arī nepārdomāja un attiecības pajuka.

Nepiekristu. Savaas maajaas veelos arii justies kaa savaas maajaas. Man tas ir svariigi - iireets, krediitaa, vienalga kaa, bet savaa teritorijaa.

Un 30 gados tas vispar nav apsriezams, jo runa par 3istabu dziivokli, kas ir loti liela shauriba, nekada sava teritorija. Taa nav privatmaaja.