man katru mēnesi ir mainīga alga, kas atkarīga no bonusiem, tādēļ esmu sev nolikusi savu iztikas minimumu un visu naudu, kas ir virs šīs summas, atlieku, lielākoties tie ir pāris simti mēnesī. mans minimums nav summa ar ko izdzīvot, bet normāli dzīvot. uzskatu, ka, jā, uzkrājums dažu mēnešalgu apmērā ir nepieciešans, bet tajā pašā laikā es pelnu to naudu, lai ar to priecātos par dzīvi - ceļojumi, izklaides, apģērbi, skaistumkopšana - nu, tu nekad nezini, kas notiks rīt, tādēļ izvēlos sevi iepriecinat ikdienā, nevis krāt kādam cēlam mērķim vai nebaltai dienai. nauda ir vajadzīga brīvībai, un ar visu savu krāšanas apolījumu es neesmu gatava atteikties no mazajiem ikdienas priekiem un savilkt jostu :)