teika_spolite
Par cenšanos un tiekšanos es tiku minējis ko pavisam pretēju. Nav vajadzības manā vietā izdomāt kaut ko savu un pavisam greizu. Tāpat es neteicu, ka māksla ir “sisties”, dzīvot zem tilta u.tml. Es teicu, ka māksla ir savu algu, neatkarīgi no tās apmēra, tērēt pareizi, uzkrāti, ieguldīt, ideālā gadījumā, piemēram, iegādāties zemi ar iespēju to apstrādāt lauksaimniecībai, izmantot lopkopībai vai citiem papildus nodrošinājuma veidiem. Gandrīz neviens algots darbinieks nav pilnībā pasargāts no tā, ka vienu brīdi alga vairs nav, tādēļ ir svarīgi, lai šādā brīdī ģimene arī bez algas turpinātu dzīvot kā iepriekš, saglabājot dzīves kvalitāti. Doma ir pretēja Jūsu izteiktai, tieši lai “sišanās”, vai kas vēl mazāk patīkams, nenotiktu.
Esmu uzaudzis nabadzībā, bet man nav tā Jūsu domāšana. Es nevainoju valsti, bagātos, vai kādu citu. Man nav saprotama vēlme vainot kādu, kurš man neko ļaunu nav nodarījis. Vecāki ir paļāvušies tikai uz saviem spēkiem un neatkarību arī ieaudzinājuši manī. No nabadzības manī ir arī nepatika pret kredītiem, izšķērdību un lielīšanos (šis ir jāsaprot pareizi – nepatika ir vienīgi attiecībā uz sevi, ne citiem). Mums viss ir kārtībā un es to spēju novērtēt. Sūdzēties nav par ko, ja neskaita sīkumus. Protams, vienmēr var būt vēl labāk, bet man itin nekas netraucē sasniegt jaunus mērķus.
201
