augstakā - vidējā izglītība puisim?

Esmu arī esmu par to, ka vēlams būtu. Pagaidām studēju, bet vīrietim neko neuzspiežu, viņš nākamgad septembrī sāks studēt augstāko(pagaidām ir vidējā profesionālā, kur arī sevi ļoti daudz parādījis), jo vēlas kāpt augstāk pa karjeras kāpnēm un saprot, ka augstākā ir nepieciešams, lai to izdarītu :)

Man ir augstākā izglītība, manai sievai nav. Mums tas nekad nav traucējis.

Nu atkarīgs ko dzīvē vēlas, bet pilnīgi visos atbildīgos amatos ausgtākā ir obligāta.

Kādreiz domāju, ka tas man ir svarīgi, lai puisim būtu augstākā izglītība. Laikam ejot un pieaugot esmu sapratusi, ka tam nav nozīmes. Zinu daudz inteliģentu un foršu cilvēku bez augstskolu papīriem. Kā es varu prasīt no vīrieša augstāko izglītību, ja viņa aicinājums, piemēram, ir būt pavāram.
Zinu vienu meiteni kurai ir vairākas augstākās izglītības, bet strādā par viesmīli. Viņa tik krāj tos papīrus, bet laimīga ir strādājot par viesmīli.

Svarīgāk par papīru ir domāšana un motivācija. Papīrs kā bonuss.
Jāatzīst, ka pašai bija motivācija iestāties un pabeigt augstāko, jo draugs jau bija procesā uz to.

Manam nav, tātad nē, nav svarīgi. Nē, tas būtu jauki varbūt, bet man laikam tas vīriešu tips tāds, kuru vidū tas nav tik bieži sastopams. Patiesībā visas manas dzīves laikā man ir patikuši tikai 1-2 puiši ar augstākajām un tie paši ne latvieši, kaut arī pati esmu studējusi pastāvīgi, pazīstu gana daudz studentu/absolventu, un pašas izglītība ir ļoti svarīga.

Man būtu svarīgi ikdienā parunāt, piemēram, par automātiskās vadības sistēmām, nu vismaz par kodolsintēzi vai kaut par kaut ko tik elementāru kā kompresors un vārsts. Es saprotu, ka tas ir bezcerīgi un šādām sarunām drīzāk vajadzīgs neizglītots džeks, nevis sieviete ar augstāko izglītību. Un manas domas kopumā par tipveida masu izglītību no sērijveida grāmatām - hruščovkas un paneļi.

Draugam augstākās nav (ir mācījies augstskolā, bet nepatika programma un izstājās), bet pliks vidusskolas diploms arī viņam nav, pēc tam kvalifikāciju ieguva un daudz ko apguvis pašmācības ceļā. Un nē, mani tas nekā netraucē, galva viņam ļoti labi strādā, darbs ir, mērķi dzīvei ir. Pie tam, kad iepazināmies, abi bijām vidusskolnieki, tāpēc uzsākot attiecības pat teorētiski viņam šāda izglītība nevarēja būt.:-D

Ir jāizvērtē savi nākotnes plāni, nav jēgas iegūt izglītību tikai papīrīša dēļ, ja ir mērķis un plāns, kura īstenošanai šis 4 gadu ieguldijums ir nepieciešams, tad var studēt, bet Latvijas kontekstā katra programma, pasniedzējs un mācību iestāde ir rūpīgi jānovērtē pirms ieguldīt so laiku.


Bet ja nav žēl naudas, tad var studēt tīri sociālo aspektu dēļ :D

Esmu par to, ka vēlams, lai būtu. Tomēr taisnība, ka ne vienmēr tas nosaka inteliģences līmeni. Un ne visiem augstākā izglītība ir pieejama un pat vajadzīga. Tāpēc man svarīgāk par to - ir papīrs vai nav, ir tas, lai es nekad nejustu, ka tā nav. :)

Man ir svarīgi,ko puisis ir sasniedzis neviss izglītība. Ja ir augstākā izglītība un strādā veikalā,tad es labāk izvēlos puisi ar profesionālo izglītību ,kas gūst lielus panākumus ar savām rociņām ,pelna normālu algu neviss ar augstāko,kurš visu mūžu nostrādās veikalā vai tml.darbos par minimālo vai tuvu tai un nekur tālāk netiks.

Manam vīram ir nepabeigta augstākā, diemžēl 3. kursā pameta. Tā sanāca. Man svarīgākais ir tas, lai man blakus būtu inteliģents cilvēks, man ir svarīgi, lai manam mīļotajam ir interese par pasaulē notiekošo, lai viņam ir laba rakstītprasme, labas komunikācijas spējas / valodu zināšanas / spēja uzturēt literāri man pieņemamu sarunu. Man labāk patīk komunicēt ar inteliģentiem un zinošiem cilvēkiem, jāsaka gan, ka ne vienmēr to visu nodrošina augstākā izglītība. Bet ir reizes, kad esmu novērojusi, ka tie, kas studējuši augstskolā ir inteliģentāki par tiem, kas to nav darījuši.

Neesmu nekad par to aizdomājusies. Laikam jau esmu pie tām, kas VĒLĒTOS, lai būtu, bet visiem labi zināms, ka pliks diploms neko nenosaka. Man svarīgāk ir redzēt vīrietī mērķtiecību un kaut kādu virzību, motivāciju, nevis sēdēšanu uz vietas.

Jā, jo man ir svarīgi, lai cilvēks man blakus būtu mērķtiecīgs, uz sasniegumiem un situētu dzīvi virzīts. Tāpat izglītība ir vērtība, kas paplašina cilvēka redzes loku, uzskatus, intereses. Kā arī noteikti mani piesaista vīrieši, kas zina, ko dzīvē grib sasniegt, ir vēlmes un kaprīzes. Protams, to visu var īstenot arī bez izglītības, bet lielākoties izglītība ir instruments, ar kuras palīdzību sasniegt kaut ko šajā dzīvē.

Manam draugam arī gribētos studēt, bet, diemžēl, nevaram atļauties abi divi kopā studēt, jo studijas nav lētas. :(
Lai gan, ko dod tas papīrs. Mans draugs strādā tajā jomā, ko es studēju. Viņš bija parādījis sevi labi esošajā darba vietā (viņam piedāvāja šo amatu jau pēc nostrādātām 2 nedēļām konkrētajā uzņēmumā). Viņš ļoti daudz ir iemācījies darot šo darbu. Protams, es esmu iemācījusies studijās vairāk to, kā ir jābūt. Dažreiz viņam pati kaut ko pastāstu, kā būtu jābūt pareizi un kādiem procesiem būtību, bet ar to viņš tikai saņem apstiprinājumu savam izspriestajam.
Godīgi sakot, man liekas, ka viņš ir gudrāks, prātīgāks (diez gan salkani skan, bet nezinu, kā to apzīmēt labāk) par mani, kurai pēc mēneša iespējams būs diploms kabatā.

Latvijā izglītībai nav nozīmes, kau 3 augstākās, nu un..

Nav svarīgi, jo neuzskatu, ka tam ir baiga nozīme. Protams, tas atkarīgs no sfēras, kurā strādā, bet, ja cilvēks ir spējīgs normāli nopelnīt bez izglītības, nedomāju, ka tikai papīra dēļ ir jāsāk studēt. It īpaši LV, kur pusei (ja pat ne vairāk ka pusei) ir papīrs, bet darbs apkalošanā vai zemu atalgotā darba. Nē, es nenoniecinu tādus darbus, bet uzskatu, ka vīrietim ir jāpelna ar vai bez papīra un, ja viņš to spēj, tad viss ir kārtībā.
Ja par gudrību un inteliģenci un visām tamlīdzīgam lietām, tad - diplomam ar to nav nekāda sakara.

Nav obligāti :) ja karjeras izvēle ir specifiska, tad neko darīt - papīram ir jābūt. Teiksim, labs ārsts vai advokāts utml. profesijas. Bet lielākoties vīrieši ar kuriem esmu bijusi attiecībās tomēr ir bez augstākās izglītības, tai pat laikā ar biezu naudas maku. Te man šķiet ir jānošķir - vai Tu uzskati, ka bez izglītības nevar naudu nopelnīt vai - ka bez izglītības cilvēks nav "gudrs". Jebkurā gadījumā tas ir maldīgs uzskats.

Interesanti, pirmajā randiņā jūs prasāt, kāda puisim ir izglītība? Nu tas tā, ja obligāta prasība ir tā, lai beigās nesanāk iemīlēties kādā ar vidusskolas izglītību. :D

Man ir vienalga, es cilvēku tomēr vērtēju pēc citiem kritērijiem. Man ir bijis puisis ar ausgtāko izglītību - neesmu jutusi atšķirību, vienīgiblielāku gaili par viņu nebiju nekad satikusi - iedomīgs un uzpūtīgs par jebko, kas nav viņa kategorijas cienīgs. Man galvenais ir, lai puisis man patiktu. Pilnveidoties var jebkurā brīdī. Mums reiz stāstīja par pāri, kur puisim pat pamata izglītība nebija, bet sāka tikties ar meiteni, meitene viņu pozitīvi ietekmēja, un tā nu viņš ieguva nevis tikai pamata, bet arī vidējo:)

Piekrītu, ka augstskolas diploms vēl nenozīmē noteiktu inteliģences pakāpi un/vai ieņemamo amatu un attiecīgo ienākumu līmeni. Turklāt, manuprāt, labāk lai ir bez diploma, nekā ar kaut kur sagrābstītu diplomeli no sazin kādas augstskolas - tad man tiešām šķiet, labāk būtu tos četrus gadus strādājis! Respektīvi, svarīgi ir tas, kā vīrietis (vai sieviete) izvērtē savu laiku, iespējas, finansiālo stāvokli, intereses un nākotnes perspektīvas, nevis kāds papīrs atvilktnē mētajas.

Pašai ir bakalaura grāds, strādāju profesijā, apsveru maģistru, bet intereses pēc, nevis nepieciešamības, jo manā jomā, ja vien nelien akadēmiķu lauciņā, maģistram lielas jēgas nav. Vīram nav augstākās izglītības, bet regulāri mācās dažādos kursos un arī pašmācības ceļā gan darbam, gan priekš sevis.