Sveikas meitenes!
Noteikti ikviena no mums, aktīvās dzīves piekritējām, pirms Jaunā gada iestāšanās ir nomocījusi doma,: ''Vai turpināt iesākto dzīves ritmu, vai tomēr izbeigt šo patvaļīgo izturēšanos!?''. Tāpēc vēršos pie Jums ar savu situāciju.
Jau kopš pubertātes vecuma, esmu izklaidējusies vecāku puišu, meiteņu kompānijās. Tas likās forši, līdz brīdim, kad aptuveni pirms pusgada, man sāka zvanīt un aicināt iedzert vīnu, kāds, manuprāt, neaizsniedzams puisis.:) Es piekritu un devos viņu satikt, Jā, nu, protams, skaists auto, smaidīgs ar brūnām acīm puisis;) Iedzērām un viņš neapšaubāmi gribēja tuvību, bet es atteicu. Tad viņš pazuda uz mēnesi, bet vienu nakti pazvanīja un sauca patusēt, jo līdzi bija brālēns viņa;)
Tā mēs satikāmies vairākas reizes un piedzīvojām arī skaistus mirkļus, bet tagad tikai attapos, ka esmu viņam vajadzīga, kā mīļākā:/ Nezinu, kā lai sevi atturu no šīm bezjēdzīgajām attiecībām. Ko darit?
16
