Labs vakars šajā pirmssvētku vakarā!
Manī viegls aizkaitinājums - omei jau kad nolūzis zobs, neko neteica, šodien jau pēc darba laika šī atzīstas, ka ass, sāpot mēle, ieēst grūti. Bāc, visus svētkus viņa tagad žēlosies, pie ārsta neiespējami aizvilkt. Man krustmāte zobārste, es būtu bez rindas sarunājusi kaut ko, aizvedusi, bet še tev, tagad tikai pasaka. Dusmiņa. Kaut gan arī pēc svētkiem viņa spītēsies un nebūs pierunājama.
Mamma ar dusmīga, ka ome tā.
Kaut es vecumdienās tāda nebūtu. :D