Kā tikt vaļā no sirdsapziņas pārmetumiem?

Reģ: 21.12.2015

Šis būs par krāpšanu...
Esmu ar draugu kopā nedaudz vairāk kā piecus gadus. Laiks iet un iezogas rutīna, kaut kāds apnikums un izveidojas tik liels pieradums, ka nespēj atšķirt, kas ir kas. Mūsu attiecības sāka mainīties vasaras vidū kad draugs pēkšņi jūtas vairāk noguris no visa un negrib ne parunāties, ne kaut kur paceļot. Emocionāli ļoti atsvešinājās lai gan es mēģināju gan tā, gan šā, izņemot fiziskas tuvības, pēkšņi kaut kas bija ļoti mainījies. Vasaras beigās draugs nolēma aizlidot uz ārzemēm, piepelnīties. Pat lidostā atvadoties nebija ne mīļuma, plika buča un atā. Tad nu sāku to mīļumu meklēt pa malām, pat nedomājot neko vairāk vien vēlējos izjust kaut kādu uzmanību. Iepazinos ar vīrieti, uzmanības pāri malām līdz piekritu satikties. Pavadījām kopīgu nakti un vārdos neizstāstīt, cik slikti sajutos. Protams, uz to brīdi jutu visu to, kā man iepriekšējos mēnešos tik ļoti pietrūka. Pēc pavadītā laika gan turpināju sarakstīties ar to vīrieti, bet tad kontaktu pārtraucu. Tā šķita pareizāk. Neilgi pēc tam atgriezās draugs, ļoti pārmainījies, es pat teiktu - sailgojies! Teica, ka ārzemes nav priekš viņa, ka negrib būt šķirti no manis. Tagad attieksme ir pilnībā mainījusies, viss šķiet tik labi, bet man tik ļoti sākusi grauzt sirdsapziņa... Pati saprotu, kāda maita esmu, jo esmu diezgan pārliecināta ka draugs man nekad ko tādu nenodarītu. Jūtos pretīga pati sev. Kā tikt tam pāri? Stāstīt neko nestāstīšu, dažbrīd šķiet ka arī šīs attiecības ir jāpārtrauc, jo tas krāpšanas fakts tik ļoti grauž mani, lai gan attiecībās jūtos labi, man draugs ir tiešām svarīgs, bet nesaprotu nu kā es varēju būt tāda maita

Piemetināšu, ka abi esam vēl jauniņi - man 21, draugam 22.

22.12.2015 02:22 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Man tomēr liekas, ka tavs draugs nemaz nebija tik nevainīgs tajās ārzemēs.

Ja reiz jūs pat normāli atvadīties nejēdzāt, tad skaidrs bija abiem, ka šīs attiecības jums nebija svarīgas vairs uz to brīdi. Vajadzēja toreiz pielikt punktu.

Ir dzirdēts fakts, ka pēc krāpšanas, krāpējs izrāda pastiprinātu uzmanību, rūpes, apčubināšanu, jo viņu grauž sirdsapziņa par izdarīto. Ja pēkšņi tavs puisis ir tik krasi izmainījies, es ar pārliecību teiktu, ka ir tevi nokrāpi tāpat kā tu viņu.

Nevajag justies vainīgai. Kas izdarīts - izdarīts, manupràt, jums vnk nav pa ceļam.

22.12.2015 05:20 |

Mis Take

5261

Reģ: 27.03.2009

piekritíshu neonam... varbút vinjsh jau paspéja pirms aizlidoshanas , ja jau bija tik véss

22.12.2015 07:09 |

eerciite

Reģ: 21.12.2015

Ir dzirdēts fakts, ka pēc krāpšanas, krāpējs izrāda pastiprinātu uzmanību, rūpes, apčubināšanu, jo viņu grauž sirdsapziņa par izdarīto. Ja pēkšņi tavs puisis ir tik krasi izmainījies, es ar pārliecību teiktu, ka ir tevi nokrāpi tāpat kā tu viņu.

Grūti jau teikt par tām ārzemēm. Es arī ļoti norobežojos tikko kā viņš aizbrauca un viņš to ļoti, ļoti juta. Es pat teiktu, ka viņam varēja parādīties kaut kādas bažas, ka esmu aizrāvusies ar citu. Otra prātā ielīst nevaru, bet tā man šķiet. Un drīzāk es pēc savas krāpšanas, atkal atmaigu, jo tiešām jutu vainas apziņu, tāpēc atkal vairāk pievērsos draugam. Nu kaut kā tā

Par to, ka paspēja nokrāpt Latvijā, ļoti, ļoti šaubos. Pārāk daudz dažādu sakritību, lai es tam noticētu. Ja pat pieļauj krāpšanu no viņa puses, tad drīzāk ārzemēs.

Tāpat nevarētu teikt, ka esam ļoti nesaderīgi. Sadzīvot ar viņu ir ļoti viegli, protams, ir mazi kašķi, bet tie ir sīkumi. Drīzāk lielākā vaina ir mūsu pieredzes trūkumā, tāpēc šķiet ka bieži vien izdaram un tikai tad domājam. Esam runājuši arī par to melno posmu, kas bija par iemeslu, es vai viņš kaut ko nepareizi darījām. Viņa iemesls esot bijis darbs, tas viņu esot gremdējis un viņš juties slikti par to. Vaicāju - bet kāpēc nevarēji izrunāties? Es taču vairākas reizes gāju klāt, mīļoju un runāju, jo redzēju, ka kaut kas nav. Atbilde - negribēju tevi satraukt, negribēju izskatīties pēc mīkstā utml. Tā ir, vai tā nav, grūti spriest. Tas ka bija kaut kāda nepatika pret darbu, man bija zināma jo to viņš esot teicis mammai. Bet tāpat nesaprotu, kāpēc nevarēja atklāti parunāt ar mani

22.12.2015 07:29 |

COSMOCOSMO

Reģ: 14.10.2015

Man bija tada pati situacija ka tev. Lidziga.

Es neteicu. Un neteiksu nekad. Vins nekadan to nenodaritu. Un 90% vins mani pasutitu. 10% iespejams ka ne, jo tas bija vina pasa nolaidobas del. Tadel nesaki un miers. Man ari ilgi mocija sirdsapzina. Gadu. Mazliet vairak. Bet tad es saku domat mazak par to. Kas bija, bija.

26.12.2015 00:36 |

PaulaMonro

2836

Reģ: 18.10.2014

Nevajag justies vainīgai. Kas izdarīts - izdarīts

Ja esi nolemusi, ka palisi kopa ar vinu, nestasti patiesibu nekad, laiks liks sirdsapzinai iemigt.

26.12.2015 00:43 |

black dress

1069

Reģ: 13.11.2012

Ieteiktu neko neteikt. Un nomierinaties. Tā dzīvē dažreiz notiek, citiem tas palīdz uzlabot attiecības ar 2.pusi, citiem pilnība sagrauž tās. Ja vēlies būt kopā, tad vienkārši uztver, ka jums bija krizes periods un tagad jūs tikat pāri.

P.S. Cilvēki ir lielākas maitas, neka tev liekas. Mēs visi esam egoisti, tādēlj, nebūtu tik pārliecināt, ka draugs ārzemēs tikai strādāja un skumstīja.

26.12.2015 01:05 |

Papaula

Reģ: 08.12.2012

Domāju ,ka tev jau nu būtu jāzina ,cik godīgs ir tavs draugs. Ja redzi jūsu attiecībām izredzes ,nebojā un nesaki. Drīzāk nogaidi ,pārliecinies ,ka jūsu attiecībās atkal ir tā odziņa. Jo savā ziņā pie tavas kļūdas neesi viena pati vainīga ,daļa vainas ir arī drauga. Tāpēc nogaidi ,pārliecinies,un tad atrodi īsto brīdi ,kad izstāstīt. Protams,paturēt sevī un melot visu atlikušo laiku nevajadzētu,tad jūsu attiecībās sāks zust uzticība un arī tev sāks likties ,ka viņam ir bijušas tādas pašas situācijas ,kā tev.

26.12.2015 01:12 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Šoreiz nav jēgas fantazēt, ko ir vai nav izdarījis draugs ārzemēs..manurāt.

Man šķiet, ka krāpšana attiecības sagrauj. Tas pats, kas salīmēt saplēstu šķīvi..tas nekad nebūs tāds kā agrāk, pirms kritiena. Manuprāt, šādā situācijā jāļauj katram iet savu ceļu..abi jauniņi esat, variet atrast cilvēku, kuru spēsiet cienīt (un kurš cienīs Tevi).
Pat sirdsapziņa rada priekšā, ka tā dzīvot nevar..

26.12.2015 02:05 |

Sognare

3450

Reģ: 06.06.2015

Es uzskatu, ka tev ir jāizstāsta tas, jo tad visu laiku mocīsies sirdsapziņas pārmetumos, ja spēs viņš piedot, tad tālākais atkarīgs, vai pati vēlēsies vēl ko turpināt. Un jā viņš ir bijis arī neuzticīgs ,tad varbūt tava atzīšanās liks viņam arī to atdzīt. Ja spēsiet piedot viens otram, jauki ! Ja nē, tad ejiet katrs savu ceļu, un sāciet jaunu dzīvi ar citām savām otrajām pusītēm.

26.12.2015 02:20 |

Miss Joker

17203

Reģ: 08.05.2010

Varbūt ar to domāšanu par to ko draugs ir iesācis ārzemēs tu vienkārši centies attaisnot vai nolīdzināt savu nodarījumu jūsu attiecībām?

26.12.2015 02:25 |

fifa

3196

Reģ: 13.11.2011

Es piekritīšu tam, ka tas tomēr jāizstāsta. Nekad neatbalstīšu krāpšanu!!

26.12.2015 02:38 |

Story

6040

Reģ: 09.03.2012

Nu ja tu atzisies, tad jarekinaas, ka attiecibam ir beigas, piedoshana ir liela maksla, ne visi spej piedot ko taadu...ja neatzisies, iespejams, pec kada laika aizmirsiisi un piedosi sev, ko esi izdarijusi...

Taadaa vecumaa kaa jums, peec tik ilgas kopaa bushanas ir veel gruti saprast kadu partneri gribas blakus. Mainas vecums, mainas velmes, skatijums uz dzivi...

Es personigi neatzitos, esmu attiecibu sakuma stadijaa nokrapusi, bet tas bija tadelj, ka nezinaaju, ko no tam "attiecibaam" gribu un vai vispar tas ir attiecibas, vai tas man un vinjam ir nopietni. Nu nokrapu, nelepojos ar to, sapratu, ka nekad neko tadu negribu vairs atkartot, aizmirsu un sapratu, ko talak gribu.

26.12.2015 02:40 |

jacky

202

Reģ: 25.06.2012

Es uzskatu, ka tev ir jāizstāsta tas, jo tad visu laiku mocīsies sirdsapziņas pārmetumos, ja spēs viņš piedot, tad tālākais atkarīgs, vai pati vēlēsies vēl ko turpināt.

Tā gan ir šausmīgi egoistiska un riebīga domāšana. Atklāt puisim visu, nezinot, ko pati grib un tad, ja viņš varēs piedot (pie tam zinot un mokoties par šo krāpšanu, pārdzīvojot), tad tikai domāt, vai pati vēlēsies turpināt

meitene būtu milzīgākā maita.

26.12.2015 10:21 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Stasti tikai tad ja velies skirties jo pat ja vins tev spetu piedod un jus paliktu kopa, tu tiesam doma, ka jusu ikdiena turpmak bus kaa rozu darzs? Pratinj nac majas!

Kluse lidz kapa malai ja vins tev dargs. Un nepardzivo tik loti. Tev ir tikai 21 gads, esat kopa vairak ka 5 gadus, vispar jabrinas, ka tik ilgi izvilki nenokrapjot. Jus tacu abi esat tik jauni, nepieredzejusi. Un dabiga interese ir normala. Beidz mocities, ka ir ta ir.

26.12.2015 11:51 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Un kada skirba ko vins tajas arzemes darija vai nedarija, nu velns ar vinu. Tagad abi esat sasparojusies, gribat but kopa laimgii, tad darat to kamer sanak un ir velme, patika.

26.12.2015 11:53 |

Redele

1063

Reģ: 01.06.2015

Gan jau viņš arī nav bez vainas...
Es laikam esmu visīstākā maita, jo man sirdsapziņas pārmetumu nav.

26.12.2015 11:57 |

Annie

13632

Reģ: 29.01.2009

Forša attieksme dažām

- lai sevi attaisnotu, jāiestāsta sev, ka draugs droši vien arī nav bijis balts un pūkains.

26.12.2015 12:29 |

big bad wolf

935

Reģ: 20.02.2015

Es neko neteiktu.
Ja draugs pēc laika atkal paliktu vēss, tad sūtītu ratā!

26.12.2015 12:53 |

eerciite

Reģ: 21.12.2015

Stāstīt neko nevēlos, tas nav variants vispār. Nedomāju uzgrūst virsū draugam to, ko esmu izdarījusi. Vairāk jau kā emocionāli tikt tam pāri, jo attiecības ar draugu turpinās un turpināsies, viss ir kārtībā, bet dažreiz tik slikti sametas, kad par to iedomājos

Varbūt ar to domāšanu par to ko draugs ir iesācis ārzemēs tu vienkārši centies attaisnot vai nolīdzināt savu nodarījumu jūsu attiecībām?

Godīgi sakot, nemaz nebiju aizdomājusies par to ko draugs ir darījis ārzemēs. Tas jau aizsākās pēc pirmā komentāra, kur pasvieda tādu ideju ka varbūt tomēr draugs īsti godīgs arī nebija. Bet nu kā jau teicu, otrā cilvēkā ielīst nevaru bet esmu diezgan pārliecināta, ka draugs man tādas lietas nenodarītu. Tā ka, šādā ziņā neko nenolīdzinu un neattaisnoju.

26.12.2015 23:31 |