Man besī tas, ka drauga māte nepieņem manu audzināšanas stilu un tāpēc kaut ko caur puķēm bubina, tieši nesaka, ka es slikti audzinu, bet nu tā to es uztveru. Tas nekas, ka tie 'viņas labie piemēri ar radu sievietēm apkārt kā viņas audzina ir tādi paši kā mans audzināšanas stils, bet es esmu sliktā un nepareizā audzinātāja.
tas mani tracina, tāpēc man spuras pa gaisu un es pretojos, līdz ar to jau ieraugot viņu man viņa tracina, lai gan kopumā nav tik traka, dzīvojas ar mazo un mīl viņu, bet mani māk tracināt. Pieciest nemāku, man nav tāds raksturs, liekas, ka ja es piecietīšu, tad uzkāps uz galvas vēl vairāk.
Mans uzskats ir tāds, ka mans bērns, es un draugs nosakam kā audzinām, tad omēm un citiem tas ir jāpieņem, jo tagad citi laiki un bērnus audzinam pēc mūsdienu metodes, ko tieši drauga mātei grūti pieņemt, jo ikdienā bērns vēl pamperos savā vecumā un nepārbāžu ar cukuru bērnu. Mana māte mani lamā, ja par daudz dodu konfektes un sen pieņēma kā es audzinu, tieši vairāk pat skatās, ko bērnam ēst dot kā es.