Ziemassvētku trakums 2015

Es stumju ratiņus pilnu nepelnu daudz lieku nost katru mēnesi naudu priekš svētkiem iepērkos vienreiz un tā kārtīgi(l)

Protams ir žēl, bet tāpēc tagad nevar visi iedzīvotāji nesvinēt ziemassvētkus, negatavoties svētkiem.. Ko tad vecākiem pateikt saviem bērniem - piedodiet, svētku, salaveča un dāvanu nebūs visu naudu noziedoju. Tas ir tikai normāli, ka svētkos grib savējos palutināt, grib svinēt, iepriecināt un varbūt tā ir vienīgā reize gadā, kad visa ģimene var sanākt kopā. Manuprāt, Ziemssvētki arī ir vieni no tiem sirsnīgākajiem ģimenes svētkiem. Un tāpat diezgan daudz cilvēku ziedo, un ziedo cik var, visi nevar 1 000 uzreiz nolikt.

Man ļoti patīk 1. Janvāris kad var mierīgi ieiet veikalā un nopirkt visu, ko vajag.

Vispār jau ziemassvētki ir ļoti materiālistiski. Apdāvināšanas un tērēšanās sacensības. Es saprotu bērniem gribās dāvanas, tas ir loģiski. Bet pieauguši cilvēki, bieži vien, vairāk ņemās ar tām dāvanām nekā bērni.

Vispār jau ziemassvētki ir ļoti materiālistiski. Apdāvināšanas un tērēšanās sacensības. Es saprotu bērniem gribās dāvanas, tas ir loģiski. Bet pieauguši cilvēki, bieži vien, vairāk ņemās ar tām dāvanām nekā bērni.

+++

Tā kā šogad dāvanas izpaliek, es patiesībā jūtu svētkus no pavisam citas puses. Liekas daudz priecīgāki un mierīgāki, pietam svētku galds būs svarīgāks nekā dāvanas un tas mani priecē. Nav jaizdod liela daļa enerģijas meklējot dāvanas visiem. Protams bērniem jāpērk dāvanas ir, bet tas ir salīdzinoši vieglāk izdarot nekā pērkot pieaugušajiem.

varbūt kādai noder šajā zsvētku trakumā - tipiskākās kļūdas, ko pieļaujam saiņojot dāvanas, un dekoratoru padomi, kā no tām izvairīties: - http://pariem.lv/home/article/274 :)

Vispār jau ziemassvētki ir ļoti materiālistiski. Apdāvināšanas un tērēšanās sacensības. Es saprotu bērniem gribās dāvanas, tas ir loģiski. Bet pieauguši cilvēki, bieži vien, vairāk ņemās ar tām dāvanām nekā bērni.

Tā ir tikai un vienīgi personīgās uztveres problēma. Ja cilvēks piekrāmējis pilnus rakstus ar pārtiku un dāvanām, tad tas nebūt nenozīmē, ka viņš piedalās kaut kādās tērēšanās sacensībās un ka tāpēc viņš ir liels materiālists, slikts vecāks (jo pērk bērniem dāvanas) un vēl sazin kas. Vai jūs spējat saprast, ka ir cilvēki, kuriem DOT un DĀVINĀT sagādā milzīgu prieku un baudu?

Un nosodījums par to, ka visi ir slikti, jo redz viens cilvēks skaļi un publiski (un vēl sniedzot interviju medijiem) noziedoja 1000 eur labdarībai, bet pārējie domā tikai par sevi un labdarībai naudu neziedo, vai vismaz klusē kā partizāni par to, ja ir noziedojuši? Dažreiz paskatieties, cik ātros tempos tiek saziedotas summas dažādiem labdarības projektiem, slimiem bērniem un pieaugušajiem, patversmēm utt. Tam pašam J.Vaišļam tauta superīsā periodā saziedoja 120 tūkstošus eur!

Tas, ka cilvēki par to skaļi nerunā, nenozīmē, ka viņi ir savtīgi egoisti, kas domā tikai par sevi! Latviešu tauta patiesībā ir pat ļoti līdzcietīga un līdzjūtīga un labdarībai ziedo tiešām daudz un bieži!

Ja cilvēks piekrāmējis pilnus rakstus ar pārtiku un dāvanām, tad tas nebūt nenozīmē, ka viņš piedalās kaut kādās tērēšanās sacensībās un ka tāpēc viņš ir liels materiālists, slikts vecāks (jo pērk bērniem dāvanas) un vēl sazin kas. Vai jūs spējat saprast, ka ir cilvēki, kuriem DOT un DĀVINĀT sagādā milzīgu prieku un baudu?

+ + +

Tie ir svetki, passaprotami ka cilveki perk produktus svetku galdam, perk davanas radiem, draugiem, kolegiem, izmanto atlaizu laiku, lai nopirktu elektrotehniku utt. Kur problema? Vai tad nepietiek jau ar ikdienu kad nauda visu laiku jaskaita? Skumji ir atteikties no svetkiem tapec, ka naudas nav pat vienkarsam svetku galdam un letam davanam pasiem tuvakajiem. Tadi cilveki ari diemzel ir.

Vienīgais, kas man liekas dīvaini, ka Lelde to ziedojumu uztaisīja svētdienas agrā rītā- plkst.4.00...
Priecīgus svētkus visiem (l)

Protams bērniem jāpērk dāvanas ir, bet tas ir salīdzinoši vieglāk izdarot nekā pērkot pieaugušajiem.

Neviens man nekad nav varējis izskaidrot šo fenomenu. Kāpēc bērniem PROTAMS jāpērk dāvanas, bet pieaugušajiem ne? Cilvēki paši uztaisa šādu jocīgu sadalījumu un tad brīnās par to, ka ir nīgri un ''veci'', bez bērna prieka par lietām, no sērijas ''mums jau neko nevajag, bērni vairāk priecāsies''. Kapēc arī pieaugušie nevar priecāties par dāvanu meklēšanu un saņemšanu? Un lūk - berniem vieglāk, nekā pieaugušajiem atrast.. Varbūt tur arī tā visa sāls dāvināšanā? Ka tas nav viegli, bet mēs ieliekam savas domas, mīlestību, enerģiju tajā dāvanas meklēšanā un tieši tas jau arī ir būtīskākais, nekā dāvanas cena, piemēram. Tieši tāpēc nav jēgas nopirkt jebko kādam, jo trūkst šīs pievienotās vērtības - no plikas dāvanas jēgas īsti nav, bet no dāvanas, kas nākusi no sirds, ir milzīgā jēga, arī pieaugušajiem. freya arī pateica ļoti forši - tas ir dāvināšanas un saņemšanas prieks, nejau tikai vēlme piedalīties tērēšanās sacensībās... Šogad visiem novēlu vismaz censties atkal sevī atrast to bērnības dienu dzīvesprieku un sajūsmu par svētkiem, nevis nolemt, ka mēs jau pieaugušas, ko tad mums - egli nevajag, dāvanas nevajag, neko vispār nevajag, jo neesam bērni. Varbūt atļaujieties būt kā bērni (l)

Es arī par dāvināšanas prieku (l) Vakar pirku dāvanas, vedu saiņot un pašai likās, ka ļoti iepriecināšu savus mīļos, jo šķiet, ka nopirku tādas dāvanas, kas viņus tiešām ļoti iepriecinās, nevis tikai ķeksīša pēc, lai tikai kaut kas būtu. Man patīk dāvināt emocijas, tāpēc visbiežāk es dāvinu kādus pasākumus, piedzīvojumus, svētki paiet, bet pēc tam cilvēki vēl bauda manas dāvanas un stāsta, cik forši pavadījuši laiku un tas ir ļoti patīkami, ka varu iepriecināt un likt cilvēkiem atrast kādu brīdi ikdienas steigā, lai aizdotos uz kādu koncertu, SPA, vai kādu citu pasākumu / piedzīvojumu un vienkārši rast patīkamas emocijas (l)

Neviens man nekad nav varējis izskaidrot šo fenomenu. Kāpēc bērniem PROTAMS jāpērk dāvanas, bet pieaugušajiem ne?

Tik pat labi var pajautāt - kāpēc bērniem patīk spēlēties un pieagušajiem nē. Vispār jau cilvēks mainās kad pieaug. Daži laikam nē.