Ai, meitenes, mīļās. Sabiedēju sevi ne pa jokam.
Dega Adventes sveces. Skatījos tv un aizmigu. Pamodos, viss ok, svecītes vēl deg un es izdomāju, ka jānoskrien uz pirmo stāvu, lai uzsildītu sev ēst. Pēc minūtēm 5 pie durvīm izmisīgi zvana. Izrādās mamma (viņa dzīvo pretējā mājā) un uzreiz skrien augšā un bļauj, ka deg. Lielā liesmā, vainags nodedzis, skapītis apskādēts ne pa jokam. Mums viss otrais stāvs ir no koka! Nebūtu mamma tik tuvu un, ja viņa nepamanītu, tad nezinu, kas būtu noticis...ja es vēl gulētu, tad varēju nosmakt, ja būtu ilgāk lejā - viss nodegtu. Pfu, pfu, pfu. Paldies Dieviņam, ka stāvēja mums klāt. :-/