Hmm.. Par to pirmo. Nu, man ir gadījies, ka man dzīvē kāds nešķiet tik simpātisks kā bildēs. Bet nu, kad satiec cilvēku, ar to jārēķinās, jo bilde ir bilde. Es pati gan nelieku nekā fotošopētas bildes, man pārsvarā visas ir no pasākumiem, dabiskās, tāpēc nedomāju, ka tā atšķirība tur ir tik liela.
Man nav bijuši daudzi konvencionālie randiņi, bet man arī neviens nav negribējis otro randiņu, es gan..esmu negribējusi. :D Es vispār nekoncentrējos uz to turpināšanu - gribēs/negribēs. Es randiņā domāju par to, vai man puisis patīk tik ļoti, lai es radītu iespaidu, ka gribētu ko vairāk. Teiksim, ja es satieku vīrieti un it kā viss forši, bet es zinu, ka mums nekad nekas nopietns nesanāks, jo man vienkārši TIK ļoti viņš nepatīk kā vajadzētu - nenoklikšķ īsti vai arī pilnīgi dažādi dzīves uzskati, es cenšos nevilkt garumā ar otrajiem, trešajiem randiņiem. Jo otrs cilvēks var būt nācis ar nopietniem nolūkiem, un es nevēlos tērēt viņa laiku un dot kaut kādas cerības. Bet ir bijuši arī brīvie randiņi, kad vīrietim esmu pirms tam teikusi, ka tas ir tīri for fun, jo attiecības tobrīd nevēlos, un tad tā ir viņa izvēle, turpināt vai nē.