Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

attiecības ar mammu

 
Reitings 17
Reģ: 15.12.2015
Pēdējā laikā mani arvien vairāk sāk apbēdināt attiecības ar mammu. Nav nekādu baigo strīdu vai kašķu, bet labi arī nav. sāku domāt, ka tas arī pie vainas, kāpēc man dzīvē neiet tā kā gribētos, ir jau 30 gadu, bet nav īsti attiecības izveidojušās.

Ar mammu kopā nedzīvojam, tomēr pāris nedēļas reizi sazvanāmies, vai pat biežāk, 1-2 mēnešos reizi aizbraucu ciemos. nez vai uz vecumu vai kā, bet viņa palikusi tik ļoti neiecietīga, pat nezinu kā vispār to raksturot. viss ir slikti, visi slikti, kaimiņi, kolēģi, radi... Viena vienīga aprunāšana, tenkošana, kritizēšana, visu laiku!
nekādu mīlestību un siltas jūtas kopš bērnības neesmu saņēmusi, kur nu vēl atbalstu, kaut niecīgu interesi par manām nodarbēm, gluži otrādi - kritiku un nievāšanu. arī uzticēšanās un atklātiba nekāda, es viņai labāk neko par sevi nestāstu.
vakar pat, piezvanu, sāku par Ziemassvētkiem ieminēties, ko nopirkt, aizvest svētku galdam, viss ko ieminos, fuj, nē, to nē, tas nepatīk, to arī nee... nu tā, es cenšos, pa labam, mierīgi, bet pretī vienmēr ir negativitāte...

vnk nolaižas rokas un reizēm ir tā, ka vnk pārtraucu telefonsarunu, kad viņa atkal sāk ko kritizēt.
Esmu pāris reizes ieminējusies, vai tiešām neko labu apkārt nevar saskatīt, kā tikai slikto. tad protams, ka ļoti apvainojas.

ko iesākt? atstāt kā ir? censties sazināties retāk? mēģināt izrunāties? baidos, ka nekas nemainīsies.
esmu apsolījusi, ka braukšu uz Ziemassvētkiem, bet tik ļoti negribas, iedomājoties to visu...
15.12.2015 20:11 |
 
Reitings 4499
Reģ: 19.04.2012
Es gan domāju, ka tas ir tāds raksturs. Ko es iesāktu? Grūti pateikt, bet pieļauju, ka censtos to tik ļoti neņemt pie sirds (cik gan tas ir iespējams), bet tiešām censties samierināt. Raksturu nevar izmainīt.
15.12.2015 20:49 |
 
Reitings 1832
Reģ: 27.12.2012
Es domāju, ka šeit var palīdzēt tāda izrunāšanās no sirds, līdz asarām kaut vai, bet lai ir skaidrs, kas par vainu. Tu zināsi, kāpēc viņa tā, un viņa zinās, kā tas tev liek justies.
Nedomāju, ka neko nedarot kaut kas atrisināsies
15.12.2015 20:52 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Atstaaj kaa ir un pienjem, ka visticamaak nekas nemainiisies. Ja neko negrib tam Ziemassveetku galdam, tad arii vairs neko nepiedaavaa pa otru laagu.
15.12.2015 20:53 |
 
Reitings 9169
Reģ: 23.02.2012
Es domāju, ka šeit var palīdzēt tāda izrunāšanās no sirds, līdz asarām kaut vai, bet lai ir skaidrs, kas par vainu. Tu zināsi, kāpēc viņa tā, un viņa zinās, kā tas tev liek justies.

Tas liidz, ja ir bijushas kaadaa laika posmaa beerniibaa normaalas, miiloshas attieciibas. Ja taadu nekad nav bijis, tad labaak dazas lietas ir pat neprasiit. No savas pieredzes saku.
15.12.2015 20:54 |
 
Reitings 151
Reģ: 22.10.2015
vecākam cilvēkam jau nu raksturu neizmainīsi (t)

viņai pašai jāsaprot!! un nevajag upurēt savu laiku,beigās tikai sliktāk paliks. koncentrējies uz sevi vairāk un dari to,kas pašai patīk. gan jau mamma ar laiku sailgosies, ja ne, nu tad labi vien, redzi, nevajag mocīt sevi tad pavadot laiku ar cilvēku,kurš to negrib un tikai piesārņo,pat ja tā ir paša mamma!
15.12.2015 20:59 |
 
Reitings 10987
Reģ: 12.07.2010
Man ar nav bijusas nekaadas tur uber milas attiecibas..ari protams, raksturs, uzskati viss dara savu. Man ir bijis lidzigi kad nekas nav labi lokies kaa gribi, tas pats ari nevietaa runaasana/ aprunaasana aiz muguras.
15.12.2015 21:00 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits