Kāzas 20 gados...

Pilnīgi normāli arī ja abi negribēs bērnus arī pēc kāzām.

Šim pievienojos. Pati zinu daudz pārus, kuri gan ir precējušies, taču bērnus neplāno. Sabiedrībā, šķiet, vienkārši ir iegājies konkrēts modelis - kāzas, pēc kāzām bērni utt., līdz ar to mirklī, ja kāds izvēlas nedzīvot pēc šī modeļa, daļa sabiedrības skatās ar neizpratni "Bet kā tad tā?
Šī iemesla dēļ nu jau 2 gadus vairs neeju uz vidusskolas izlaiduma klases sanākšanām, jo, ja godīgi, mazliet jau esmu nogurusi no jautājumiem par to kāpēc man nav vīrs, bērni, stabilas attiecības, ko varu visu laiku mētāties apkārt pa pasauli utt. Goda vārds, šis viss nereti liek justies kā nepilnīgam, nepilnvērtīgam cilvēkam, ja ar savām vēlmēm un pasaules uztveri atšķiries no vispārpieņemtā.

Kāpēc tu gribi mazuli? Ko tas tavā dzīvē mainīs? Gribi justies līdz galam pieaugusi? Kas tieši tevi neapmierina tavā pašreizējā dzīvē?

man bija draudzene, kas iesaistījās likumīgā draudzē un drīz pēc tam apprecējās ar puisi no draudzes.. es pat nezinu kāpēc, tur grūti saprast tāpēc, ka nedrīkst bučoties un mīļoties pirms kāzām, tāpēc, ka lielā mīla (diezgan apšaubāmi, bet ne par to, garšs stāsts) vai āpēc, ka visi tā dara un draudze nedaudz spiež uz kāzām.. ja varētu patīt laiku atpakaļ, mēģinātu atrunāt no šī soļa :/ arī bija ap 20 tobrīd, nu ir 3 bērni, visa dzīve un "karjera" draudzes ietvaros.

talisquialis arī zinu līdzīgu gadījumu, tikai pazīstu puisi, kurš draudzē un apprecējās. tā ir viennozīmīgi savādāka situācija... cik zinu visi,kas izvēlas būt draydzē parasti ir arī ļoti laimīgi ar to un ir tur arī diezgan forši jaunieši. šķiet tā tīri un forši viss,ja godīgi....
bet parasti gan precās tāpēc,ka pirms kāzām neko nedrīkst ,jā.



par autores problēmu.... es tavā vietā tomēr apdomātos!! nogaidītu kādu pusgadu or smth.
viss kkas dzīvē mainās, īpaši tgd, šajā vecumā. pati zinu no pieredzes!!! pat ar savu likās tolaik mūža mīlestību arī biju gatava uz visu ko, galu galā viss mainījās ABSOLUUTI.
tā,ka vajag uzmanīgi, jo nožēlkot ko tādu būtu briesmīgi.

bet JA tu jūties STABILA un pieteikami pieauguisi, un tiešām to vēlies,tad kāpēc ne, go for it. ;-)

Piekrītu maryyy padomam. Vajag nogaidīt! Nu un ja citām Tavā vecumā jau ir bērni? Tik ļoti gribas ietilpt tajā grupā?
Radi bērnu tad, kad pati esi 100% pārliecināta par to - zini, ka to ne tikai vēlies, bet arī spēj bērnam nodrošināt visu nepieciešamo (šoreiz arguments "ir tēvs" nederēs, jo, manuprāt, sievietei vienmēr, radot bērnu, jādomā par to, kas notiks, ja bērna tēvs pēkšņi izlems aiziet tālēs zilajās. Dzīvē tā notiek. Diemžēl.)
Bērnam gatava vari būt tad, kad uz bērna jautājumu "Māmiņ, kā es rados?" atbildi: "Mīlestībā!", nevis "Tāpēc, ka visiem jau bija, bet es negribēju atšķirties no bara!"

es apprecējos 20 gados.
vai kaut ko noželoju? NĒ
no sākuma bija dīvaini vīru uzrunāt par vīru, bet tā laikam vienīgā problēma bija.
šobrīd laulībā ir pavadīti gandrīz pieci gadi, un viss ir forši. mums ir divi bērni, aug laimīgi, mēs laimīgi, viss čiki. BET nekad neesmu domājusi, ka sperot kādu soli (laulība) tas ietver kādus ultimātus kā bērni 2gadu laikā, vai bez izglītības. es baigi labprāt gribētu iet studēt, bet neeju, zinu, ka bērni baigi netraucētu (kur nu vēl sākumā, kad zīdainis) vīŗs arī atbalstītu, tikai jāatrod nozari KURĀ studet!

un ja ir jāuzdod forumā jautājums vai jārod atbalsts vai precēties... tad tas nav jādara...
laulība un bērns ir divu indivīdu individuāla izvēle. ir laiks tad kad abi par to ir pilnīgi pārliecināti. (kā būtu jābūt :D)
un ja šim pārim, satikušies draudzē un salaulājušies... jā... īstanībā, viņiem jābūt bērnam :D nu... zinat pašas, tikai pēc kāzām, bez izsargāšanās... citadāk pat īsti.. nedrīkst?

Man šķiet precēties jauniem ir skaisti :-) nekas nosodāms, ļoti patīkami skatīties, kad pāri ap 20-25 gadi apprecas, abi jauni un skaisti, enerģiski un iemīlējušies.. Ja apprecas 30 gados, nu tas nav nekas tāds īpašs, nu normāli, pieauguši cilvēki kas noformē savas attiecības. Protams katras kāzas ir īpašas, bet es te runāju par tiem laulātajiem cilvēkiem, kad jaunībā viņiem vel acis mirdz un visa dzīve priekšā un viņi apņemas iet grūtībās kopā. Skaisti.
Es gribētu apprecēties kaut tagad.. bet eh, vel nav lemts :-D noteikti gribu apprecēties pēc iespējas jaunāka :)

kad pāri ap 20-25 gadi apprecas, abi jauni un skaisti, enerģiski un iemīlējušies.. Ja apprecas 30 gados, nu tas nav nekas tāds īpašs, nu normāli, pieauguši cilvēki kas noformē savas attiecības

Aha, un pēc 26 jau abi pavītuši un izvazāti :D Par 30 vispār nerunāsim - nasing spešil, kā tik apprecēties, jo vecmeitu/vecpuišu birkas jau tiek piekarinātas.. Ai.. tā arī rodas tie stereotipi, kurus, par nelaimi, popularizē pašas sievietes, lai justos labākas uz citu (mazāk veiksmīgu, pēc viņu domām) fona

kad pāri ap 20-25 gadi apprecas, abi jauni un skaisti, enerģiski un iemīlējušies.. Ja apprecas 30 gados, nu tas nav nekas tāds īpašs, nu normāli, pieauguši cilvēki kas noformē savas attiecības.

....jo piecus gadus veelaak neviens vairs nav smuks, krunkas kaa buldogam, knapi kaajas velk un miilestiiba kaa taada neeksistee jo galvaa ir tikai kaa nomaksaat mashiinas krediitu. :-D