Paldies meitenes, ļoti patīkami par sveicieniem, tiešām neticami, ka nepazīstami cilvēki var tā just līdzi un sveikt, virtuālais šampis visām :D Vispār šodien tiešām tik patīkami kā visi sveic arī reāli, instruktors arī priecīgs un es esmu reāli lepna, jo es tiešām labi nobraucu, skatījos kā citi brauc un jutos tiešām labi, uzreiz visas bailes pārgāja, jo sapratu, ka es to varēšu.
Sasmējos par to dāvanu no vīra :D Kas man būtu tagad jāgaida? Mašīna vai kā tas bija domāts? Katrā ziņā neko negaidu, jo viņš nemaz nevar atļauties tādas dāvanas un mums šobrīd citas prioritātes - dzīvokļa iekārtošana. Un vēl pasmaidīju par to, vai izvizināšu, nu droši, man jau vecāmamma šodien foršu komentāru izteica - nu tagad aizvedīsi mani tur un tur? Labi labi, man vispār bail ar tevi būtu braukt :D
Tā kā daudzas te pašlaik mācās un plāno drīzumā likt eksāmenu, labprāt padalīšos ar garo stāstu, kā man gāja, jo zinu, ka man pašai bija interesanti lasīt tādus stāstus, tikai varbūt tad rīt, tagad īsti nav laiks tik gari rakstīt, nedaudz jāpastrādā un tad kārtīgi jānosvin (l)
Vēlreiz paldies visām, jūs esat tik foršas (l)