Sveiki,
nezinu, vai kāda/kāds atcerās, bet nesen vērsos šeit pēc palīdzības attiecību jautājumos, diemžēl, pirms kāda laika izjuka manas attiecības ar meiteni, kuru biju kopā 5 gadus un bijām arī saderinājušies. Protams, laiku, cik varējām pavadījām kopā, sarakstījāmies, kopā diemžēl nedzīvojām dažādu apstākļu dēļ, taču tik un tā bijām sakaros nepārtraukti. Meitene man bija kā labākais draugs un otra mana puse, taču tā nu ir sanācis, ka šis etaps ir noslēdzies.
Tagad ikdienu aizpilda studijas, darbs, ir arī draugi, paziņas, pa kādai ballītei šur tur, eju ārā, satieku cilvēkus, itkā neesmu ieslēgts četrās sienās ar gaudu gabaliem skanot austiņās, taču jūtu, ka ikdiena liekas pelēcīga pēc attiecību izjukšanas. Nekas tā īsti vairs neaizrauj, daru tikai tik, cik ir obligāti, nejūtu sevī degsmi pret dzīvi. Ēst arī īsti vairs negribas, pa pāris mēnešiem esmu zaudējis 6 kg. Vienīgais ko ļoti gribas ir gulēt, daudz un dikti. Protams, ka es negaidīju ka šis posms būs viegls, bet laiks itkā iet uz priekšu, bet tāds iekšējais tizlums paliek, varbūt kādam/kādai ir recepte kā ar to tikt galā? Gribētos atgriezt to dzīvesprieku.
59
