Man ir punduršpics.
Lai arī ko es teikšu tālāk, tas ir labākais, kas ar mani ir noticis :D
Wendy - jā, saķeras. 80% viņš pakakā smuki un skrien mājās. Tajos 20% - nu kā ir, tā ir. Citreiz viss dibens, atvainojos, sūdos. Skrienu mazgāt, nu ko. Tas tāpat ir 5 minūšu jautājums. Pēc tam skraida slapju dibenu.
Tīrīgs, mīļš, ar mīļu raksturu, neeenormāli smieklīgs, mūsu mājas mazais klauns.
Vienīgais, kas besī nereāli - vaukšķ uz trokšņiem. Nebiju gaidījusi, ka tas būs tik kaitinoši, kā kucēnu neizdresējām. Tagad vienkārši nevar muti aiztaisīt. Kā atved sushi, skrien un vaukšķ.
Es nosaucu 2 sliktās lietas. Manā uztverē tas arī viss. Ja nav pretenziju reizēm nomazgāt to dibenu un ja būsi pacietīga un iemācīsi neriet - tālāk ir pa - ra - dī - ze. Mīļākais, smieklīgākais, paklausīgākais, veselīgākais un skaistākais enģelītis kādu vien var vēlēties (l)