čau!
No visa iespējamā, man ir bail no laimes (t)
Katru reizi, kad jūtos ļoti laimīga, vienalga, dēļ kāda notikuma, panākumiem utt., es arī sāku baidīties, jo uzreiz pieņemu, ka notiks kaut kas slikts. Nezinu, vai tas ir aiz neticības, ka varu mierīgi, bez sekām būt laimīga. Tā vietā lai priecātos, es vairāk uztraucos par to, kas varētu noiet greizi.
Nevaru to novelt arī uz pagātni un nepatīkamu pieredzi šajā ziņā, nekas tāds nav bijis. Nekad pēc laimes nav sekojusi nelaime, bet tāpat raizes nepazūd.
Pieļauju, ka šī iemesla dēļ es arī neapzināti sev cenšos apgrūtināt dzīvi. Ne jau ļoti, bet daudz dzīvoju ārpus komforta zonas. Tajā brīdī, kad dzīve ieiet stabilitātē un lielā komfortā, atrodu kaut ko, kā to izjaukt - papildus pienākumus, risinu nevajadzīgas problēmas. Kāpēc es to vienkārši nevaru izbaudīt??
kapēc tā notiek? Ko darīt, lai es atļautu sev justies laimīga?
904
