Šķirās jo ir mainījušies, vai tomēr - jo palikuši tādi paši?

Grāmatas autoram ir doktora grāds psiholoģijā un gadiem pieredzes pāru terapijā. Interesanti bija palasīt gadījumus no dzīves.

Prieks par meitenēm, kam laulības dzīve/attiecības ir labas. Diemžēl, redzot šķiršanās statistiku jāspriež, ka vairākumam tomēr tā nav. Kaut vai skatoties no cosmo foruma viedokļa - meitenes, kas pārlieku kontrolē savas otrās pusītes, Puiši, kas vēl joprojām turas mammai pie brunčiem, utt.

Es nekad neesmu bijusi pāru terapijā un šī grāmata dod priekšstatu, kā tas varētu notikt.

Tā nav nekāda maģija...

Un konkrētajā piemērā, ja vīrietis ir sitējs n sieviete ir raudātāja, tad izlasot grāmatas viņi nemainīsies, viņi varbūt piebremzēs ar to attieksmi, bet tā pat tie īstie raksturi nāks laukā krīzes situācijā. Tieši tāpēc es iepriekš rakstot ko rakstiju pieminēju "runājot konkrēti par normāliem cilvēkiem, bez īpatnējiem ieradumiem vai atkarībām", principā, šis arī bija domāts.

Pāru terapijā, protams, ja viņi vēl vēlas glābt laulību, ieteiktu metodes, kā rīkoties stresa vai problēmu situācijā. Kā komunicēt neapvainojot vienam otru, nepalielinot problēmu.

"runājot konkrēti par normāliem cilvēkiem, bez īpatnējiem ieradumiem vai atkarībām"

Un kas ir normāli cilvēki? Sanāk, ka ļoti liels skaits tādi nav, ja reiz nevar saglabāt attiecības/laulību? Tātad pastāv kaut kādas problēmas, kas ir ieilgušas un kā sniega bumba izaugušas milzīgas un no malas to sākumu ir vieglā izprast.

Nevienam jau nav spiesta lieta lasīt šo grāmatu (lai nebūtu jāpērk, var paņemt bibliotēkā :) ), man tā likās ļoti interesanta un vēlējos padalīties.

Raven-paldies!

raven, es šodien pa dienu kaut kur lasīju ģeniālu frāzi - jo vairāk cilvēkiem pieejama informācija, jo gudrāki viņi paliek, tikai arvien vairāk aizmirstās emocionālā puse.
Es par to aizdomājos dažas stundas pēc izlasīšanas, kad kā katru piektdienas vakaru, braucu ar vīrišķi un bērnu uz lielveikalu. Detaļās nestāstīšu, šausmu - avārijas vai kā tāda nebija. Aizbraucām, atbraucām. Sapratu tikai to, ka cilvēkiem derētu biežāk aizdomāties par otra emocionālajām vajadzībām, tad nebūtu tik daudz šķirtu laulību. Būtu biežāk kotletes un minets vakariņās vīriešiem, bet ziedi un serenādes sievietēm! :)
(Atļaušos piebilst, ka brauciena laikā nebija nekā no iepriekš minētā)

Iespējams tas ir iemesls, kāpēc tik daudziem pāriem mūsdienās vajag terapijas, grāmatas utt.

kumu, tāda informācija no grāmatām var noderēt tiem, kas nezina, ka attiecības ir jāaudzina tik pat uzmanīgi kā bērns. Un man tomēr liekas, ka mākslīgi saliekot kopā divus cilvēkus, kurus vieno tikai personīgā materiāla vai nemateriāla labuma gūšana, kā tas mūsdienās nereti notiek mūsdienās, arī grāmatas nelīdzēs. Mūsdienās cilvēkiem ir tik ļoti iesists gaā, ka primārais ir egoisma apmierināšana un materiālais labums, ka tur jau jāsāk no cita gala.

Vismaz es esmu kopā ar vīrieti, jo viņš ir tāds, kāds ir, neņēmu viņu kā materiālu, ko pārveidot pēc sava prāta.

Ar visu to, ka es arī esmu par kvalitatīva produkta nevis cerīga izejmateriāla izvēli, bet nu, man tomēr gribētos gan teikt, ka cilvēki ar gadiem mainās. Varbūt ne par 180', bet mainās. Ne obligāti uz slikto/labo pusi, bet - var pienākt brīdis, kad abi ir aizmainījušies pārāk tālu viens no otra.

Vai tu 28 gados biji ļoti līdzīga tai sev, kāda tu biji 18? Es, šķiet, nē.

...grāmatu neesmu lasījusi, bet, ja patrāpīsies ceļā, palasīšu. Nav īsti "mans" žanrs, bet esmu lasījusi vienu otru šāda tipa grāmatu. Nekāda vaina.