Neesmu izlasījusi visu diskusiju, varbūt šis ir kaut kur pacēlies.
Ja tā godīgi, man bail atbildēt uz šo jautājumu un nespēju pateikt - paturēt vai taisīt abortu.
Runa tomēr ir par vismaz 3 cilvēkiem - Tevi, bērna tēvu un pašu mazāko radībiņu, kurai nav teikšanas.
Padomā - ja Tu paturēsi vai nesanāks sevi kaut kādā ziņā ierobežot.
Vai tas nebojās iespējamo nāktoni ar ctu vīrieti, veidojot ģimeni?
Kā bērna tēvs Tev īsti palīdzēs?
Kur iegūsi atbalstu finansiāli, vai Tev jāpātrauc studijas?
Galu galā - vai Tu būsi laba māte, vai mīlēsi bērnu, vai būsi gatava viņam veltīt visu savu laiku, dzīvi un mīlestību? Vai nevainosi viņu pie savu sapņu nepiepildīšanas?
Ja zini, ka finansiāli varēsi visu pavilkt, nenāksies atteikties no sapņiem vai esi gatava mainīties un mainīt domas, zini, ka spēsi būs vienmēr blakus, tad la izdodas un lai viss nostājas īstajās vietās.
Es esmu no ģimenes, kur man bija tikai māte. Es biju ļoti nelaimīgs bērns. Domāju, ka tas man velkas līdzi joprojām un es esmu jau pirms kāda laika pabeigusi augstskolu.
Skolā mani apsmēja par to, ka man nav kaut kas, kas citiem.
Nevarēju iet uz pulcņiem, ko apmeklēja citi, piem. vēlējos iet uz matemātikas pulciņu, bet mammai nebija tam naudiņas.
Ēdām vislētākās lietas.
Apģērbs no humpalām.
Svētkos mamma vienmēr strādāja.
Mamma patiesībā vienmēr strādāja, es pati sevi uzaudzināju - pati ģērbos, gatavoju ēst, mazgāju drēbes kopš vispār atceros.
Esmu dzirdējusi arī nosodījumu no savas mammas par to, ka esmu viņas dzīvē kaut ko sabojājusi.
Attiecības mums ir vairāk kā sliktas, nesazināmies, nerunājam itin nemaz, mums pat nav, par ko runāt, nekad viņai neko neesmu stāstījusi.
Es savam bērniņam gribētu nodrošināt vismaz klātbūtni, mīlestību, visu visu pasaules mīlestību, lai viņš zina, ka nav nevienas mīlētākas radībiņas par viņu.
Lai varu nolikt gulēt un pateikt cik viņš gudrs un talantīgs, vest uz pulciņiem, kas viņu aizrauj. Un nav runa par to cik daudz naudas man būtu, bet par to, ka es būtu gatava atdot visu, kas man ir, lai pilnveidotu mazā ķipara dzīvi.
Galu galā, padomā, bērniem, kuri nāk no labvēlīgas ģimenes, ir tik daudz vairāk iespēju, sakaru, kontaktu.