Labrīt!
Man šorīt atkal agrais rīts kaut gan varētu gulēt vismaz līdz 12iem. :-D Itkā nav taču pilnmēness, bet nevaru pagulēt. Grozos visu laiku, nevaru atrast nevienu ērtu pozu, sajūta tāda ka visas maliņas jau līdz bezjēgai nogulētas.:-D
Šodien dienas plānos ir dzīvoties pa māju.. dots uzdevums izdomāt garšīgas vakariņas un vakarā ar draugu iesim iepirkties. :-)
Tikko tikai vakarā, analizējot pagājušo nakti, sapratu, ka pirmo reizi mūžā piedzīvoju miega paralīzi... Šausmas, cik briesmīga sajūta tā bija
O jā! Es jau esmu pieradusi pie tā, bet tāpat nekas patīkams nav. Man tas ir apmēram reizi 2 nedēļās, zinu arī kas par vainu, nu bet neko - dzīva esmu!:-D
Ā, tur apakšā ir kāda vaina? Viņa vienkārši nav tā "džast bikaz"? :D Es pa nakti diezgan sabijos, bet nekas pavisam traks.
Murgoju, ka nevaru paelpot, ka kāds spiež ciet degunu un muti, tad itkā modos no tā murga, ar prātu sapratu, ka guļu savā gultā, bet paelpot un pakustēties nevaru. Un, jā, gulēju uz muguras.
Mincis nē, dažreiz ir arī džast bikaz, bet visbiežāk man tas ir tāpēc, ka teiksim, vakarā ap 18:00 paguļu uz divām stundiņām, un tad kaut kur 23:00 atkal eju gulēt, tā teikt, vājš miegs.:-D
Man tas viss arī sākas ar kaut kādu murgu, bet tās paralīzes laikā vienmēr cenšos sevi nomierināt, un tik smadzenēs atkārtoju ''tas ir tikai sapnis''.:-D
depresija pienjemas speekaa. dziivoklii bardaks un slinkums kaartot. riju konfektes ar apelsiinu sulu un skatos seriaalu, varbuut jaaiziet uz ledusskapi peec piknik siera streemeleem.
376
Bus labi! Turies.
