Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Nevaru izveidot normālas attiecības ar cilvēkiem.

 
10 gadi
Reitings 147
Reģ: 04.07.2013
Šoreiz nesūtiet pie psihologa vai psihiatra. Vēlos strādāt pati ar sevi, bet nezinu kā.
Varbūt problēma ir tur, ka esmu pārlieku kautrīga? Aizejot uz bāriem/klubiem nekad neeju dejot, stāvu kā stabs stūrī un dzeru dzērienu, jo es nevaru vienkārši sākt lēkāt un dziedāt un trakot, jo kautrējos, neskatoties uz to, ka to dara gandrīz visi bārā vai klubā esošie.
Otrkārt, man nav draugi. Visu bērnību/jaunību esmu pavadījusi vientulībā bez draugiem un klausījusies kā mani skolā apceļ un mani klasesbiedri baroja manus kompleksus norādot uz nepilnībām manā ķermenī 11 gadus, ik dienu. Tas ir iesakņojies pārāk spēcīgi manā apziņā, ka netieku no šīs domas vaļā, ka esmu pārāk neglīta. Man pat kauns uzņemt fotogrāfijas.
Jā, es nemīlu sevi. Tas ir fakts ko atzīstu. Laikam jau tā ir patiesība, ja cilvēks nemīl pats sevi, tad arī nevienu citu viņš nespēs mīlēt.
Es pat neprotu noturēt ilgstošas attiecības ar cilvēkiem, ja kāds uzrodās manā dzīvē, tad tikpat ātri arī pazūd, pēc pirmās iedzeršanas reizes, lai gan es saceros, ka kļūsim vismaz par draugiem. Visi mani uzskata par paziņu, paziņas, kuras uzrodās pie apvāršņa labi ja reizi divos mēnešos un pārējo laiku aizmirst par manu eksistenci. Gribās sev blakus cilvēkus.
Es nevaru vienkārši pieiet klāt kādā klubā/bārā un sākt bazarēt, jo mani taču uzskatīs par jukušu, ka svešs cilvēks bezspriģelī sāk uzdot jautājumus. Arī internetā es baidos sākt kontaktēties ar cilvēkiem, jo bieži vien saņemu atraidījumu vai nevēlēšanos neko kopā pasākt.
Es nezinu, kā man rīkoties? Esmu pilnīga nulle, lai iepazītos ar jauniem cilvēkiem. Viss sanāk neveiksmīgi.
06.12.2015 16:42 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Jo mazāk domāsi,ko citi par tevi teiks, domās -jo atraisītāk jutīsies.
06.12.2015 16:45 |
 
Reitings 1425
Reģ: 25.08.2013
Ko tu ikdienā dari? Strādā ,mācies?

Es arī nevaru iet klāt nepazīstamam cilvēkam un uzsākt sarunu,bet ja uzsāk ar mani,kapēc ne? Bet pēdējalaikā esmu novērojusi,ka visi ,kas ar mani pēkšni uzsāk pirmie sarunas,es pie sevis nodomāju,cik patiesībā forši,ka viņi nekautrējās utt,laigan pati es tā nedaru.
06.12.2015 16:46 |
 
Reitings 3278
Reģ: 18.02.2009
Tu strādā?
Parasti ar kolēģiem vai vismaz vienu no viņiem var sadraudzēties. Ja labs kontakts kā paziņām, sarunājiet arī ārpus darba kādreiz aiziet uz teātri/koncertu/kino/mūzikas pasākumu. Tad arī spēsi ciešām sadraudzēties.

Man ir ļoooti daudz paziņu, bet īsti draugi (pareizāk draudzenes) ir tikai 3.

Es arī nekad neesmu tā vienkārši sēdējusi un sākusi ar kādu runāt! Ja ar mani kāds tā sāktu, tad es viņu uzskatītu par uzbāzīgu.
Protams, ja abi vieni, nule problēmu, papļāpājam, bet tas tāpat man liek justies neērti..
Nezinu..Iesaku ar kādu kolēģi izveidot draudzīgākas attiecības!
06.12.2015 16:49 |
 
Reitings 3278
Reģ: 18.02.2009
kas ar mani pēkšni uzsāk pirmie sarunas,es pie sevis nodomāju,cik patiesībā forši,ka viņi nekautrējās utt,laigan pati es tā nedaru.

Nu jā, taisnība ir .. (l):-D
06.12.2015 16:50 |
 
Reitings 2337
Reģ: 14.07.2014
Vari uzrakstīt man, es labprāt papļāpātu ar tevi kādā brīvā brīdī - par jebko :)
06.12.2015 16:50 |
 
10 gadi
Reitings 3675
Reģ: 24.09.2012
Aizejot uz bāriem/klubiem nekad neeju dejot, stāvu kā stabs stūrī un dzeru dzērienu, jo es nevaru vienkārši sākt lēkāt un dziedāt un trakot, jo kautrējos, neskatoties uz to, ka to dara gandrīz visi bārā vai klubā esošie.


Man arī nepatīk dejot klubos, tāpēc ļoti reti tos apmeklēju, nu jau var teikt, ka vairs uz tādiem neeju. Bet kad gāju, tāpat nedejoju, bet tas nebija šķērslis sākt sarunu ar cilvēkiem, kaut vai pie bāra letes :)

Man pat kauns uzņemt fotogrāfijas.


Man nav kauns fotogrāfēties, bet vienkāršo to nevaru ciest, retu reizi jā, bet ar nosacījumu, ka mani fočē tuvs cilvēks :)
Katram savi tarakāni galvā, bet tik un tā cilvēki iet un iepazīstas. Cik reizes cilvēki Tevi ir atšuvuši, kad pieej un sāc sarunu? Un cik reizes esi mēģinājusi pieiet pie kāda pati?
06.12.2015 16:56 |
 
Reitings 1832
Reģ: 27.12.2012
Nu skaidrs ir tas, ka jāmainās būs vien pašai un jākāpj pāri tam kaunam un stereotipiem, tarakāniem, kas mājo Tavā galvā, jo pasaule nekļūs savādāk, lai Tev palīdzētu.
Pirmkārt, jābeidz sevi norakstīt: nemīlu, nevaru, nesanāk, esmu nožēlojama un tā tālāk. Ar tādām domām jau nu noteikti nevar sanākt uzlabot dzīvi. Otrkārt, ir vienkārši jāsaņemas. Visvieglāk ir sarakstīties internetā, jo neveidojas neveiklie klusuma brīži, pats atrodies savā komforta zonā, tāpēc varbūt kontaktēšanās jāsāk virtuāli, ja reiz ir tik lielas grūtības ar komunikāciju dzīvē. Treškārt, ar kompleksiem, kas tevī dzīti 11 gadus, kā pati saki, tik tiešām var palīdzēt tikt galā kāds cilvēks, ar kuru sarunāties.
Sēžot alā un norakstot sevi situācija neuzlabosies, tāpēc ir jālien ārā pie tiem visiem cilvēkiem, kas var padomāt, ka esi jukusi, bet var arī atsaukties, palīdzēt un atrast Tevī sev līdzīgu. Nav jau jāiepazīstas klubos, ir pasaulē simtiem, tūkstošiem iespēju satikt cilvēkus!
06.12.2015 17:11 |
 
Reitings 394
Reģ: 02.09.2014
Piektrītu TRY, tikai Tu pati spēsi sev palīdzēt, ja vien gribēsi. Maini savu domāšanu!

Vari man arī atrakstīt, ja gribas papļāpāt. :)
06.12.2015 17:49 |
 
Reitings 4838
Reģ: 29.01.2009
Ja ir vēlme,vari arī man uzrakstīt!;-)
06.12.2015 17:55 |
 
Reitings 154
Reģ: 23.07.2015
Varbūt vēlies izveidot attiecības ar manu locekli? (l)(l)(l)
06.12.2015 18:00 |
 
Reitings 796
Reģ: 09.08.2015
Kādas ir Tavas intereses? Ko patīk darīt brīvajā laikā? Aizrauj mūzika? Māksla? Varbūt raksti dzeju? Interesējies par sportu?
Es arī esmu no tiem noslēgtajiem cilvēkiem. Tuvu cilvēku lokā neviens nepateiktu, ka esmu kautrīga, lai gan patiesībā sarunas uzsākšana ar citiem cilvēkiem, man prasa milzu piespiešanos. Tiesa gan, es ļoti labi jūtos viena, daudz laika pavadu vienatnē un jūtos daudz labāk kā starp cilvēkiem, taču, kā nojaušams, Tava vēlme ir ar cilvēkiem iepazīties. Tā nu varu ieteikt, pirmkārt, izmest ārā no galvas visus vārdus, kuri sākas ar "ne" - nevaru, nesanāk utt. Ir jāmaina attieksme un tas nu ir darbs ar sevi! Mazāk jādomā par to, ko teiks vai domās citi - mirklī, kad būsi nonākusi pie tā, ka vairs neiespringsi par citu cilvēku viedokli, tā jau būs daļa no panākumiem.
Otrkārt, ieteiktu iesaistīties dažādās interešu grupās, jo vismaz man tas palīdzēja atrast pareizos cilvēkus. Esmu mākslinieciska dvēsele, tāpēc būtu aplami mēģināt iepazīties ar cilvēku, kurš varbūt mākslu necieš ne acu galā. Esmu iesaistījusies internetā esošās domubiedru grupās, interesējusies par dažādiem semināriem, lekcijām un konkursiem par šo tēmu, tādā veidā iepazīstoties ar radniecīgām dvēselēm, cilvēkiem ar kuriem esmu uz viena viļņa. Ieteiktu pamēģināt ko tādu, tas, vismaz manuprāt, ir labs veids kā iepazīties ar līdzīgi domājošām personām.
Un, pats galvenais, sāc strādāt ar sevi! Kāda starpība ko saka vai domā citi, tā ir Tava dzīve, neiznieko to, domājot par kaut kādiem īgņām vai bijušajiem klasesbiedriem - cilvēki, kuri spēj 11 gadus no vietas kādu citu apcelt, norādot uz kaut kādām nepilnībām, patiesībā paši ir milzu kompleksu mākti. Laimīgiem cilvēkiem nav vajadzības noniecināt citus. Kad to sapratīsi, domāju, daudz kas kardināli mainīsies gan pasaules uztverē, gan pašai sevī! Veiksmi! :)
06.12.2015 18:06 |
 
Reitings 806
Reģ: 29.01.2009
Pieņēmums, ka iedzerot iepazīties ir vieglāk, nereti izrādās ļoooti maldīgs. Ja Tev trūkst pašpārliecības, esi kompleksaina, alkohols rada vien iluzoru, ļoti īslaicīgu pievilcības sajūtu. Patiesībā Tu sevi ļoti lielā mērā atbruņo, esi atklātāka nekā nepieciešams, riskē sevi nostādīt neveiklās situācijās un sarunāt lielas muļķības. Protams, tas attiecas arī uz visiem pārējiem, taču kompleksi tā vien gaida neaizsargāto stāvokli, kuru Tev vēlīgi piešķir alkohols. Tie izbāž galvu no pakšiem, neviļus pierunā Tevi dumji pašapliecināties, pieprasīt uzmanību t.i., barojas uz Tava rēķina.

Sāc ar ikdienišķām lietām - biežāk dari to, kas Tev patīk (sākotnēji jājautā, vai skaidri zini, kas tas būtu), esi atvērta un laipna, bet neuzbāzīga, dari citiem labu. Un, dieva (patiesībā sevis) dēļ, - necenties sevi lauzt, tēlot neesošo un mēģināt iefiltrēties kompānijās, kuras nav Tavējās. Esi savas dzīves noteicēja, bet nevis sāpīgas cīņas, bet veselīgas pašpārliecības formā.

Visu to labāko!
06.12.2015 18:06 |
 
Reitings 34
Reģ: 02.05.2015
es laikam ko līdzīgu varu teikt arī par sevi, bet tikai maigākā formā. Ar laiku esmu padomājusi par savām kļūdām, par to, kā izskatās no malas (un bieži vien nav tik traki, kā pašai savā prātā liekas ;) )
Ja ir vēlme, arī man var uzrakstīt :-)
06.12.2015 18:25 |
 
Reitings 151
Reģ: 22.10.2015
tass manuprāt ir tas pats, kas ar attiecībām parasti... tie,kas tādas meklē var meklēt mūžīgi..
kā saka, jāmīl sevi,jādara savs, dari to,kas patīk, pilnveido sevi kā personību, ja patīk teātris ej uz teātri, utt, un tad īstie cilvēki paši uzradīsies...

bet ir jau dažādi domubiedru klubi, utt. vari kaut vai uz couchsurfing riga vai (nezinu ko kurienes esi) mītingiem aiziet, iepazīties arī ar savādākiem cilvēkiem, tyādās vietās visi parasti ir ļoti draudzīgi un jauki.
vari izrādīt kādiem ārzemniekiem rīgu, iepazīties arī ar viņu kultūru pie reizes, kā arī atsvaidzināt savu angļu valodu.

viss atkarīgs no tā,kādas tev pašai intereses un cik tālu esi gatava sev pārkāpt.
06.12.2015 18:51 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Nu te jau ir izskanējuši labi viedokļi, bet vēl varu piebilst, ka ja neesi no cilvēkiem, kuriem patīk sabiedrība, tad meklē citus variantus. Piemēram, forums. Te ir lieliska vide pļāpām un cilvēku iepazīšanai. Nav jākautrējas runāt, jo tu jau vnk raksti savu viedokli vienā vai citā tēmā un tad tā saruna kaut kā aiziet, sāc iepazīt citus lietotājus (te, starp citu, apgrozās arī brīvi puiši), nu un skaties jau izveidojas draudzīgākas sarunas un tā pamazām sanāk iepazīties arī privāti un reālā dzīvē. Nav sevi ne jāpiespiež, ne jālauž.

Protams, jārēķinās arī ar "medaļas otru pusi" šeit forumā, noteikti atradīsies kāds, kas tev iedzels, kritizēs, strīdēsies un visādi izrādīs antipātijas. Taču tā arī ir laba prakse uzaudzēt sev biezāku ādu, ņemot vērā, ka tomēr paliec aninīma un tevi pasargā datora ekrāns, kuru vienmēr var izslēgt...
06.12.2015 19:03 |
 
Reitings 1821
Reģ: 13.02.2010
Es pat neprotu noturēt ilgstošas attiecības ar cilvēkiem, ja kāds uzrodās manā dzīvē, tad tikpat ātri arī pazūd, pēc pirmās iedzeršanas reizes, lai gan es saceros, ka kļūsim vismaz par draugiem.


Nūūū... Varbūt panaivs ieteikums, bet varbūt apsver iespēju bārā pēc katra sidriņa izdzert glāzi limonādes? Jo mazāk alkoholizēta, jo vieglāk vadāma/ savā labā virzāma top realitāte.
06.12.2015 23:18 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits