Sveikas,
atkal jautājums tieši meitenēm, bet, iespējams arī kādam džekam ir pieredze ar šo.
Kapēc ir tā, ka lielākoties meitenes stājoties attiecībās vēlas stabilitāti, mīlestību, uzticīgu kompanjonu, kas nekrāpj un vienmēr ir klāt, kad nepieciešāms, kaut caur telefonu vai virtuāli, ja klātbūtnē nav iespējams, taču realitātē ir tā, ka meitenēm tas ātri vien apnīk, tu zaudē savu pievilcību ka vīrietis un ir redzams, ka meitenei paliek garlaicīgi, domas sāk klejot, acis sāk skatīties citos virzienos, jau redzams, ka viņai gribas ko citu.
Kapēc? Man nešķiet, ka esmu garlaicīgs, draugu man ir daudz, esmu asprātīgs, inteliģents, nereti pasākuma dvēsele taču mīlu arī sportot, reāli izklausās pēc pašreklāmas, bet nevaru teikt, ka kāda no iepriekšminētajām īpašībām man nepiemīt. Jā, iespējams es atvainojos par daudz, esmu ļoti piekāpīgs, lieku savas intereses un vajadzības otrajā plāna, bet tas tikai tapēc, ka gribu kā labāk.
Vai tiešām, lai noturētu meitenes uzmanību, jāsāk dzīvot un uzvesties kā loham, kas ir ,iespējams, aizraujošāks tipāžs, taču nav ne uzticams, ne "pieradināts", un jeb kurā laikā var izdarīt kaut ko stulbu un uzsākt scēnu, vai arī gaidīt līdz 35 gadu vecumam, kad šīs īpašības tiks uzskatītas par pienācīgām?
Kapēc meitenes reizēm domā tikai tad, kad ir par vēlu? Visas grib tos labos un gādīgos, bet kad tāds tiek dots, izrādās, ka tā nebūt nav.
gaidu uz jūsu palīdzību vai vismaz kādu komentāru,
-Ivars