Jau pirmajā iepazīšanās dienā viņš mani uzaicināja uz randiņu, protams, piekritu. Un kopš tā brīža, 5 vakari no 7 bija mūsējie un atlikušos divus vakarus pavadījām kopā virtuāli. Kad tikāmies, katra stunda likās kā minūte un bija tik žēl, kad pulkstenis rāda teju vai divi naktī,bet no rīta ir jādodas uz skolu. Un ta pāris mēnešus..Man viņš tik ļoti patika, ka viņa klātbūtnē pat valodu raustīt sāku :D līdz ar to, bučoties bija bail, nezināmu iemeslu dēļ,bet tik ļoti gribējās! Sajūta bija kā pusaudžu gados pirms pirmā skūpsta. Atceros, stāvējām laukā apkampušies un viņš man teica, ka šis būtu perfekts brīdis skūpstam. Es apmulsu un klusēju kā muļķe :D bet, kad saņēmos un trīcošam kājām viņu noskūpstīju, pēc paris nedēļām jau dzīvojām kopā, runājām par kāzām un atvasītēm. :D