Daudz muļķīgu kļūdu darbā... :(

Nu nevajag visam skriet pāri tā uz ātro, bet gan tiešām, ja savādāk nevar tad pārlasi visu vārds vārdā, kaut vai klusām pie sevis skaiti līdzi pa ciparam lai ārliecinātos ka tiešām ir tāds kā jābūt.

Iedomājies ka tu centies pieslēgties savai interneta bankai, tur tev ir 3 iespējas ieraktīt pareizi vai arī tavs konts tiks bloķēts. Ar tādu pašu uzmanību tev ir jāraksta un jālabo tie papīri.

Es kad saku pirmos rekinus taisit, man bija 18 gadi, nebija sajegas nekaadas, uztaisiju rekinu - izprinteeju, pargaju paari visiem cipariem ar piltspalvu - viss pareizi, sutiju prom taalaak. Varbut Tev arii labaak ir, kad materials ir "sataustaams"?

Un ja godiigi, shaa iemesla delj - neprecizitaate, var zaudet darbu, jo nestrada tu tur pirmo dienu...

Tas taču ir tik elementāri.. ja esi atklājusi, ka parasti skaitļos tās kļūdas iezogas, tad tos katru reizi arī pārbaudi, pirms kļūdainu darbu kādam atdot.
Pati tā daru, ka piemēram 123457890 katru skaitli pa vienam arī salīdzinu no turienes, kur tas ņemts. Un nevis pārskrien pāri ar acīm... (vai manu kļūdu atradi? :) )

Ā, un beidz sevi attaisnot - ka kļūdas ir sīkas un nenozīmīgas vai kolēģe iedzen stresā.
Tāda tā kārtība ir jebkurā darba vietā, un jā, ja nekas nelabosies, domāju var arī atlaist, atkarībā no tā, cik neaizvietojama speciāliste esi...

Ja tas arī palīdz tad varbūt pirms pārbaudi tos papīrus/skaitļus uz mirklīti atvelc elpu noej nost no tā, kaut vai fiksi kafiju uztaisīt vai uz labierīcībām un tad ar svaigu aci velreiz apskati visu.

Atradu gan, 6 pietrūkst;)

Nu gan uzbrukāt autorei...Visas tik pareizas, laikam nekad nekļūdāties?
Būs labi, Tev tikai jāsakoncentrējas vairāk. Bet ne tā caur stresu. Pieej tam visam mierīgi, bet ļoti rūpīgi. Visu izdarīto pārbaudi un tad jau būs labi. Un atmet bailes kļūdīties. Man tā ir bijis- jo vairāk es baidījos kaut ko izdarīt ne tā, jo sliktāk man sanāca. Kad es atslābu, beidzu stresot- kļūdas pazuda.

Ja pusgadu jau shaadi turpinaas, es koleegjes vietaa jau sen buutu parunaajusies ar vadiibu lai tevi atlaizj. Piedod, bet ja gadaas nemitiigi vienas un taas pashas kljuudas, turklaat biezji un ar apbriinojamu regularitaati, tad visticamaak, tev shis darbs nav piemeerots. Meklee citu darbu kur nevajag straadaat ar datoriem, skaitljiem un papiiriem.

Es saprotu to, ka tu uztraucies arvien vairāk, ja uz tevi izdara spiedienu. Es esmu tieši tāds pats cilvēks. Ja man kāds stāv blakus, es vispār nespēju neko izdarīt, sāk trīcēt rokas, nevaru parakstīt utt. Ja man bail kļūdīties, es pieļaušu arvien vairāk kļūdas. Es precīzi nekļūdoties varu strādāt tikai darbā, kurā ir chill un relax atmosfēra un draudzīgi cilvēki. Paradoksāli, bet tad es nekļūdos nekad un nekur, lai cik sarežģīti uzdevumi. Es domāju, tev pie pirmās izdevības jāmeklē cits darbs, kurš tevi nedzītu stresā. :)

Es ievēroju ka pat rakstot bieži izlaid burtus. Varbūt tas būtu labs veids kā sākt labot savu neuzmanību?
Mani tāda kolēģe arī ļoti kaitinātu. Galu galā viņām nemaksā par tava darba darīšanu un labošanu.

Nu pusgadu viss neturpinās šādi. Tas ir tas, kas vēl palicis. Kad es atnācu, es nezināju pilnīgi neko, pirmo reizi redzēju tās programmas, nezināju neko, kur ko meklēt. Kā kaut ko pārbaudīt. mācijos visu no nulles.
Un kā jau minēju, iemācijos arī, tagad ar pašu darbu man nav problēmu, es to varu izdarīt. Tikai laikam nespēju pietiekami sakoncentrēties lai pamanītu, ka kko esmu uzrakstījusi ne tā.
So.So- tieši tā, to baiļu dēļ es arī kļūdos. Vismaz šeit kāds mani arī saprot.
Savādāk visi laikam tikai gribētu mani atlaist.:(

Nu manu draudzeni atlaida pēc 1x,kad viņa kļūdījās. Strādāja bankā un neuzmanības pēc tiešām svarīgā darījumā sajauca 1 ciparu summā. Viss, vairs bankā nestrādā. Bet tas bija ļoti sen.

Es nedomāju,ka tās ir nebūtiskas kļūdas. Viegli pielaižamas - jā, bet to sekas ir būtiskas, kad neies kopā attiecīgie rēķini, konti, summas utt., jo pēc tāda rēķina nr neko nevarēs atrast.

Un kļūda var gadīties katram kādreiz, bet, ja regulāri, tad kaut kas tur ir jādara. Nedomāju, ka šeit ir pedantiska piekasīšanās "principa pēc" , šādas kļūdas tiešām vēlāk var atsaukties uz citiem darbiem.

Ja ir iespēja, varbūt var uzņēmumā pārorientēties uz mazliet citādiem pienākumiem? Cilvēki, kuriem regulāri sanāk kļūdīties ciparos, nav īpaši piemēroti šādam darbam, kur jāizpilda tik daudz info brīvā formā (nav programma, kas kontrolē nepareizi ievadītus datus). Tas nav uzbrauciens - vienkārši ir cilvēki, kam sanāk būt precīziem un ir, kam nesanāk. Tiem atkal varbūt labāk padodas organizēšana, radošais darbs, kopējās situācijas pārraudzība utt.

Ja tādas iespējas nav, tad tiešām pārlasi vairākas reizes katru dok. Man jau liekas, ka tādu kļūdu kā 20105 varētu pamanīt uzreiz ar pirmo pārlasīšanu.

Ctrl+C un Ctrl+V nestrādā?

Man darbā arī ar daudz numuriem jāstrādā un nekad nav ienācis prātā pašai kaut ko pa ciparam pārrakstīt.

Jā, man arī ir grūti ar precizitāti prasošām lietām. Precīzi es varu tikai ar rokām strādāt - zīmēt, zāģēt un mālus mīcīt. :D bet kad jāpieslēdz galva, es varu vismuļķīgākās un neiedomājamākās kļūdas pielais. Bet nereti mans darbs prasa precizitāti. Tad es labāk distancējos no visiem un šādus darbus veicu vienatnē, sevi atkal un atkal pārbaudot. Ja uz mani kāds izdarīs spiedieņu, vai stāvēs aiz muguras un skatīsies uz pirkstiem, būs baigās auzas.

Labrīt! :-)

Es pati strādāju jau vairākus gadus tādā darbā, kas prasa precizitāti - skaitļi, datumi, nr. u.tml.
Autorei pirmkārt iesaku, VIENMĒR jautāt, ja kas nav skaidrs, vienalga, vai strādā jau 1/2 gadu vai vairāk. Varbūt tev šķiet vai negribas, vai kauns jautāt kolēģēm, bet labāk pajautāt! Pat, ja viņas par to šķitīs niknas, pati savaldies, pajautā, pasaki ''paldies'' un viss. Par to jau tevi neatlaidīs, ja pajautāsi. Un, ja kolēģes domā ar galvu un nav personīgi uz tevi uzēdušās, viņas tomēr sapratīs - pie sevis novērtēs, ka pajautāji, nevis ''atkal'' pieļāvi (nezināšanas) kļūdu.
Ja saki, ka 2015. gada vietā ieraksti 20105, nu sorry, tad gan tas norāda, ka nepārbaudi vai arī ar redzi slikti, jo visi cilvēki zin, ka ir 2 tūkstoši kaut kāds gads - t.i., nu kā var sajaukt divi tūkstoši ar divdesmit??? :-D Tas pats būtu 33. datums, 71. mēnesis utt.
Par kļūdām citos ciparos/numuros, centies pārbaudīt tik reizes, kamēr 100% zini, ka ir pareizi, kā jau meitenes te teica! Un nesteidzies (!!!), pati pēc pieredzes zinu, ka steidzoties rodas kļūdas, kas tajā brīdī paslīdz acīm garām, man ar' ir gadījies, arī ar jau 4-5 gadu pieredzi darbā :-D Tādēļ arī, pirms saglabāt/printēt/sūtīt prom uz 5 minūtēm atej no darba, paskaties kaut vai griestos un tad pārbaudi vēlreiz, tās 5 minūtes tāpat neko nemainīs, pat, ja steidzams uzdevums.
Man palīdzēja vēl variants, ka rakstot daudz ciparus no papīra datorā, es klusām pie sevis skaļi saucu tos ciparus un tad rakstīju, tādējādi tu balsī dzirdi to skaitli un tas labāk atspoguļojas tavās smadzenēs un rakstot ir mazāka iespēja, ka uzdrukāsi ko citu un/vai arī pamanīsi kļūdu, ja pirksti aizšaus greizi. ;-) Man gan bija drusku kauns no kolēģiem sākumā, kad to darīju, mazums, padomās nenormāla - runā ar sevi, bet tagad tā vairs nedaru, jo esmu jau uztrenējusies kļūdas nepieļaut. Man draugs šito ieteica - un tas tiešām palīdz mazināt kļūdu skaitu. ;-)
Lai veicas, centies, gan būs labi! ;-)

P.S. parasti daudz nekomentēju, bet par šo gribējās izteikties, jo pati caur asarām esmu gājusi tam visam cauri, kad ir steiga, daudz darba un pēc tam vēl podi, tādēļ saprotu, kādas tev sajūtas.

Oij, man arī viena šitāda kolēģe, kas ir tiešā manā pakļautībā. Vnk savāra ziepes, pasmaida un pasaka, ka katram var gadīties. Ja notikums ir nopietns ar sekām, tad paraud vadībai, ka viņa jau negribēja ļauni, un vai tad nevarot izturēties saprotoši. Bet cieš reāli darba kvalitāte, mana reputācija, jo brīžos, kad uztic viņai pienākumus un es neesmu tieši klāt, tad kko savāra, bet atbildība tad jānes man. Vispār besī, ka nevar koncentrēties un darīt darbu. Tāda sajūta, ka daži nāk uz darbu tikai tāpēc, ka bez maksas var kafiju padzert!! Dokumenti ir svarīgi, jā. Bet mūsu jomā ir tā, ka tā meitene vnk jau riskē ar bērnu drošību un pati īsti neapzinās lietas nopietnību.

Tas gan ir vairāk ieteikums pašai firmai ilgtermiņā, bet ļoti dzīvi atvieglo tas, ka programmā tiek iestrādāta automātiskā pārbaude, piemēram, ja ir jāraksta datums, tad formāts ir 01.01.2001, datums nedrīkst būt vecāks par tādu un tādu (piemēram, nedrīkst būt vecāks par 3 mēnešiem vai cik nu jums ir svarīgi) un jaunāks par šodienu, ja ieraksta citādāk, tad uzreiz izlec brīdinājums.

Vai arī rēķina numurs drīkst būt tikai tik un tik garš, ja garāks vai īsāks, tad atkal izlec brīdinājums.

Taču piekrītu tām, kuras uzskata, ka tie nav nebūtiski sīkumi, jo mēneša/ceturkšņa/gada slēgšanās vai auditos tas apgrūtina pārskatīšanu, salīdzināšanu.

sunset Nu ko, tad jau jāgaida nākamā lielā kļūda un jālaiž vaļā via jādod ko vienkāršāku darīt.

Centies vairak un parlasi sevis rakstito...vairakkart. Diemzel si nav lieta par kuru cikstet un gaidit, ka tev sapratne noglaudis galvu.