Labs vakars visām. :)
Šodien man bija pavisam neizdevusies piektdiena:(
Savā jaunajā darbā- pirmajā īstajā- strādāju jau pusgadu.
Mans darbs prasa augstu precizitāti.
Kā izrādās man laikam tāda nepiemīt.
Savu darbu nu jau pārzinu , zinu dažādas darba nianses, arī esmu iemanijusies strādāt ar visām datorprogrammām. Man vairs nav jautājumu ko darīt tajā un tajā situācijā vai kāpēc vajag darīt tā vai savādāk.
Ir divas kolēģes , kuras ir ļoti normālas, ja Tu nekļūdies, bet paliek drausmīgas, ja kļūdies. Šodien pat sanāca parunāt augstsos toņos.
Manas pieļautās kļūdas ir tiešām , tādas itkā sīkumi. Nepareizi uzrakstīts dok. nr, piemēram viena nulle par daudz, vai kāds cipars izlaists. Pārrakstīšanās kļūdas, kuras gadās diezgan bieži. Nesen viena kolēģe pateica, ka viņai esot apnicis un ja tas vel atkārtošoties iešot pie vadības.
Vai tiešām tādu sīkumu dēļ var atlaist no darba, viņa patiešam to var panākt?
Es visu laiku analizēju tās savas kļūdas, bet gudra netieku kapēc, jo savu darbu māku, zināšanas mani ir, to atzina arī nokaitinātā kolēģe. bet šīs sīkās kļūdas visu var ļoti saākarēt. Jo vairāk es cenšos , jo vairāk es kļūdos. Un tagad jau pat baidos kļūdīties, jonegribu lai par mani iet sūdzēties.
Bet tad atkal padomāju- tā kas ir tik neapmierināta ar jebkuru kļūdu, vai viņa pati nekļūdās un vai tad es patiešām neko nesajēdzu un nespēju izdarīt kā vajag, ka par mani jāskrien sūdzēties.
Ar vadītāju attiecības ļoti labas, arī sanāk sastrādāties, nav bijušas īpašas problēmas, itkā viss ok.
Vai Jums tā ir bijis ? Ko darīt? Kā beigt tās muļķīgās kļūdas, kamēr nav par vēlu?
Ko darīt ar tām kolēģēm, lai neauro uz mani dēļ tā. To es arī netaisos pieļaut. Bet normālas attiecības vajag.
Man patīk mans darbs un vēlos to turpināt. :-)
131
