Sveikas, meitenes!
Šobrīd esmu nonākusi ļoti grūtā situācijā. Ik pa laikam esmu cīnījusies ar depresīvu noskaņojumu (pati saviem spēkiem), bet pēdējā laika stresa, slodzes un citu apstākļu dēļ esmu nonākusi krīzes situācijā, no kuras, kā man šķita, kad biju pašā zemākajā punktā, nav ceļa atpakaļ, vismaz ne uz to dzīvi, kāda tā bija pirms brīža.
Varbūt šeit ir kāda, kas var padalīties pieredzē par savu cīņu (un uzvaru) vai kas vienkārši vēlas papļāpāt un varbūt mēģināt palīdzēt viena otrai?
Jautājums publiskai diskusijai - kur ir robeža starp depresiju kā slimību un vienkārši depresīvu personu/raksturu? Vai otrais vispār eksistē? Vai arī cilvēki, kas, cik sevi atceras, nav bijuši īsti laimīgi un drīzāk depresīvi, visu mūžu ir dzīvojuši vieglā depresijā? Vai arī varbūt tā ir izlaidība, slinkums vai vēl kas cits?
6
