4.decembra beztēma

Diamonda*

Esmu kaut ko palaidusi garām kas suņukam ?:'-(:-/

Diamonda* Viņš pats ir mierīgs? Vai jūtami ir, ka viņam sāp??

Diamonda, es Tavā vietā uzzvanītu vetam, pastāstītu par suņa stāvokli un lūgtu pēc padoma, ko iesākt.

Diamonda*, turies!

Vakar drauga vecmammai nomira kaķītis, bija vecs un ādas audzējs laikam, naktī pa ceļam pie daktera nomira klēpī. Man tik ļoti, ļoti žēl šo stāstu. Jā, viņš bija vecs, bet tas nemaina šo mežonīgo pieķeršanos, šķiroties no tik tuvas radībiņas. Mna tik ļoti skumji, abas vakar bijām asarās par mazo dzīvnieciņu.

Diamonda* Turaties! Varbūt, ja ir sāpes, tad tiešām uzzvanītu vet.ārstam un pajautātu kaut kādas zāles sāpju mazināšanai....(t):-(:-(

Vasarasmeita, drauga oma ņems citu kaķi?
Kā Diamonda teica, pieturēsies pie vienas šķirnes.. Es tā aizdomājos, mans suns aizgāja gadus 5 atpakaļ vecuma dēļ, pakaļkājas atteicās, knapi vilkās. Mamma iemidzināja. Ja es ņemtu tadu pašu šķirni, domāju, ka vienmēr salīdzinātu ar iepriekšējo un vienmēr uz viņu paskatoties, attcerētos iepriekšējo suni. Vismaz tā man šķiet. Iespējams, ka kļūdos.
Nu ir 6 gadi riņķī un nedēļu atpakaļ paņēmām jaunu ģimenes locekli patversmē. Un tāpat atgādina par iepriekšējo draugu, lai gan 5 gadi pagājuši.

Nu ir 6 gadi riņķī, ups. 5 gadi :D

Kad aizgaja mans minka zinaju ka bus jauns kakis majas tik gribeju kaut ko pavisam savadaku lai nesalidzinatu ar ieprieksejo, biju izvelejusies mazu pukainu kaku damu lai vestu majas, bet mani plani mainijas ka viena kakenite mani izvelejas, bet beigas ir pat loti lidziga vecejam runcim tik nedaudz tumsaka un pilnigi liekas ka tas pats kakis vien ir tik 12 gadus jaunaks.

gribeju kaut ko pavisam savadaku lai nesalidzinatu ar ieprieksejo

Par šo arī runāju. Nu man ir pavisam cita šķirne, ne kripatu līdzīga iepriekšējam suņa bērnam, bet tāpat atgadina. Ja būtu paņēmusi tādu pašu šķirti, būtu galīgi traki.

sumer_time - kad aizgāju, tikai tik daudz kā paskatījās uz mani un nedaudz pacēla galvu. pēc tam gulēja, piecēlās, stāvēja, neko nesaprata un padzērās ūdeni. pēc tam gribēja, lai samīļo, nāk klāt un lien pie kājām, lai paijā..
Vai viņam, kas sāp, es nezinu, es jau domāju, ka nē, bet tagad, kad sāka līst klāt, tad iespējams sāp un prasa palīdzību.
Askepott - visticamāk, ka tas notiks vakarā, jo mani vecāki darbā, jebkurā gadījumā lēmumu pieņemsim kopīgi,
vasarasmeita - paldies, tu arī turies!
seduction - kā jau minēju sumer_time- man šķiet, ka viņam nesāp, laigan ko zin...

Askepott- tas man tāds nepiepildītais sapnis, jo jebkurā gadījumā saprotu, ka mans mīļums nedzīvos saules mūžu jebkurā gadījumā, un par cik dzīvoju mājā (nu, ceru, ka vēl ilgi vēl tur dzīvošu :D ), tad man būs mazs bokserītis (l)

Manējais zina, ka es pa cosmo dzīvojos. Ja man pēkšņi prātā ienāk kāda ideja, tad parasti ir jautājums "cosmo salasījies?" :D

Es gribētu kādas vīrietim pastastit ko tika viņa brūte te neraksta.. no A lidz Z viss tiek uz paplaates pasniegts..

Diamonda* Nu turies, mīļo mazuli (lai gan izmēros maziņš nav :D ) , varbūt tiešām vērts uzzvanīt vetam pajautāt ko var pret sāpēm, ja nu sāp.
Bet man liekas, ja suns nekunkst un nesten, tad sāpes nav. Vismaz es pēc savējās tā spriežu. Kad manējā bija uz robežas, tad dikti stenēja, jo sāpēja :(

Sumer_time- nekādas skaņas neizdeveš, tikai cik elpo un paceļ galvu

aaa būtisks faktors asti kustināja, kad ko prasīja

Vinila Tapēc jau te visām ir niki, lai varētu atklāti parunāt par jebko un reizē būt mazliet anonīmi. Kaut gan daudzas jau šeit ir jau sadraudzējušās.
Un man liekas, tapēc jau ir sievietēm tādi forumi, kur paklačoties, sāpi izsūdzēt, pačinkstēt u.tt.

Diamonda* tad jau apziņa ir. Suns jau parasti asti luncina, kad ir laimīgs , kad dzird saimnieka balsi, kad slavē u.tt. - tāda apmierinātības izpausme

Es saprotu, ka Tev ir grūti un gribas, lai suns ir pēc ieapējas ilgak blakus, bet padomā primāri par viņu.
Kā jau minēju, es uzzvanītu vetam un nezīlētu, sāp sunim vai ne, labi viņš nejūtas jebkurā gadījumā. Vets zin, kas ir kas un dos padomu un ieteteiks kā rīkoties suņa interesēs.

Mājdzīvnieku aiziešana uz labākiem laukiem ir tik pat sāpīga kā zaudēt tuvinieku.
Vidusskolas laikā, es uzņēmos rūpes par kaķēnu, no kura kaķu mamma atteicās uzreiz pēc dzimšanas, tā nu manā apgādībā nonāca mazs, ruds kunkulītis, kuram actiņas vēl nebija atvērušās un ēda no pipetītes.
Pēc dažiem gadiem vasarā runcis pazuda uz dažām dienām, atgriezās vēl trakāk kā no kara- zaudējis aci, klibs, pūžņojošām rētām. Nelabprāt ļāva pieskarties, visticamāk nabagam visas maliņas sāpēja, neko neēda, knapi spēja padzerties. Uzreiz vedām pie vetārsta- tur teica, ka visticamāk cilvēks nodarījis pāri nevis cits dzīvnieks. Pieņēmām lēmumu kaķi iemidzināt, jo ārsts teica, ka dzīvnieks šobrīd pārciešot nenormālas sāpēs un nav īsti pārliecības vai izdzīvos. Tās mokošās sāpes bija redzamas arī rudā drauga vienīgajā acī.
Ļoti pārdzīvoju, teicu mammai, ka nekad dzīvē vairs negribu nevienu kaķi. Rudenī mamma gan pa kluso, man nezinot, paņēma jaunu kaķi (izglāba kārtējo bēdu brāli), tā kā mācījos citā pilsētā, tad par to uzzināju tikai tad, kad atbraucu ciemos, mammai esot bijis bail teikt man pa telefonu, jo zināja, ka joprojām pārdzīvoju par iepriekšējo.