Mūsdienu skolēni

Agrāk skolā daudziem skolēniem „uzšāva” 95% tas bija vairāk kā pelnīts.
Arī es pamatskolā dabūju gan pa ausi, gan rāva aiz matiem un pat ar dūrēm pa seju no skolotājas. Lai nu kā, bet biju to pelnījis un sava mācība bija.

Ir iespējams visu audzināšanas darbu paveikt bez roku palaišanas. Bet ir jābūt talantam lai kļutu par labu pedagogu un nepieļautu nekādus izgājienus no skolniekiem.

Ļoti interesanta diskusija. Nesen tieši ar māsu apspriedām audzināšanas metodes un to, vai tās ir izšķirošās turpmākajā bērna dzīvē. Māsas bērns mācas 8. klasē, un tieši šogad tik sāk parādīties kādi briesmoņi ir bērni un visvairāk tas izpaužas tieši uz tiem, kuri nāk no šīm tā saucamajām pareizajām ģimenēm. Tikai šajā vecumā viņi jau ir gudrāki, ģimeņu un skolotāju priekšā tēlo tos pašus pareizos un labos, bet aiz muguras dara visādas draņķības, ienes skolā un dzer alkoholu, smēķē, psiholoģiski pazemo nabadzīgākos, uz ielas lamā, ņirgājas un izsmej pilnīgi svešus cilvēkus, bojā citu un sabiedrības īpašumu, par visām savām izdarībām lielās klasesbiedriem. Un tie, kas to dara ir nevis puiši, bet tieši labi audzinātās meitenes no pareizajām ģimenēm.

Te dauzas negrib saprast, kas ir visatļautība un kas ir neaudzinātība. Ja bērnu audzina stingri, bet bez balss un rokas pacelšanas, iedziļinoties bērna uzvedībā ne tikai virspusēji, nekādi briesmoņi neizaug. Nav tikai divas galējības - bērna izlaišana vai bērna audzināšana ar pātagu.
Gustes minētajās 'pareizajās' ģimenēs vecāki uzskata, ka audzina bērnu, jo nodrošina ar pārtiku un apģērbu, bet taj pat laikā nezi, kur bērns atrodas un ar ko nodarbojas 21.00 vakarā, kas ir viņa draugi, un vecāku stingrs vards ir tukša skaņa. Tā nav audzināšana,bet gan pieskatīšana un tāda attieksme ir "audzināsana bez intereses" sekas. Un bērns nav jāsāk audzināt no 4 gadu vecuma, vai tad, kad rodas grūtības, bet gan no pirmajiem dzīves mēnešiem. Un ir ar bērnu jārunā, daudz jārunā. Un jārunā par dzīvi, par uzvedību, par cilvēka emocijām un jāvairo bērnā viss labais, nevis janosēdina pie tv un jādomā, ka tā ir bērna audzināšana.
Un saku vēlreiz - nejauciet neaudzinātību, izlaidību ar audzināšanu bez rīkstēm.

Cik man zināms, tad manis minētie bērni nav klaiņojošie, un tie, par kuriem vecāki nezin, kur atrodas. Starp šīm ģimenēm ir vairākas, kur mātes nemaz nestrādā, jo var atļauties to nedarīt. Cik nopratu, tad arī patstāvīgo draugu loks vecākiem nav svešs, ģimenes pat savstarpēji draudzējas. Viena meitene vispār nāk no stingras ticīgo ģimenes, nezinu gan kāda ticība, bet katru nedēļu regulāri ar pārējo ģimeni apmeklē baznīcu.

Nav vērts :D

Mobings ir plaši izplatīta problēma skolās, bet tas bija tikpat plaši izplatīts arī gandrīz 20 gadus atpakaļ, kad es gāju 8. klasē. Un tas, ka tavs bērns ir pāridarītājs, ir akmens vecāku dārziņā, kuri nav bērnā ieaudzinājuši līdzcietību, bet nostādījuši bērnu pozīcijā, kur vienīgais veids kā iegūt kontroli un just jelkādu varu, ir vājāko apcelšana vai destruktīva uzvedība.

Latvijā redzu, ka bērns pie kases veikalā sakt ņemt košļenes, končas un mamma sāk rāt un aizrādīt, visi skatās, katrs trešais drausminās, kā tā, kadas šausmas, bērnam tada visatļautība..
Briesmīgi nepareizajā Skandināvijā pie šādas situācijas sirsnīgi pasmējās par bērnu ar domu 'kāds jauks bērniņš', un apkart nevienas dusmīgas sejas. Un tas ir novērojams visur. Bērns ir bērns. Latvieši to negrib saprast. Grib lai bērns jau no divu gadu vecuma ir pieaugušais maza bērna ķermenī.

Un ja reiz iebāzīs rokas salātos, kas notiks? Saules gaisma pazudīs? Izskaidro, kādēļ nedrīkst bāzt rokas salātos.

Tu šo devi kā piemēru pareizai audzināšanai. Esi droša, ka pati atšķir, kas ir audzināšana bez rīkstēm un kas ir izlaidība, neaudzinātība? ;-)

Shoco, tu jelkad dzīvē esi redzējusi/sastapusi gadu līdz trīs vecu bērnu? Tie ir tie, kuri bāž pirkstus rosolā un krāmē košļenes pie kasēm :-D Un ja tu kādreiz pajautātu tam bērnam kādēļ viņi tā dara, varbūt saņemtu atbildi par kuru izbrīnītos, jo bērni bieži grib vienkārši "palīdzēt".

Bet kas attiecas uz vispārējiem "audzināšanas" standartiem, varu ieteikt jums jau grūtniecības laikā lasīt saviem punčiem priekšā "zelta uzvedības grāmatu", jo citādi droši vien jūsu bērni piedzims tādi paši kā visi citi - bez iedzimtām zināšanām par sociālajām uzvedības normām, pieklājību, higiēnu un pat elementāru drošību un būs spiesti, tāpat kā visi citi bērni, to mācīties no apkārtējiem cilvēkiem - primāri, saviem vecākiem.

Schoco, tas, ka bērnam gribas šokolādi un viņš to paņem, lūdzot mammai to nopirkt, nav neaudzinātība.
Piemērs par salātiem jā, piekrītu, bērnam ir jāzina, ka ēdienā ar rokām nav jābrauc, bet par to bērns nav jāpurina, bet jāpaskaidro kādēļ rokas ēdiena nav jāliek, ja tas līdz šim nebija izdarīts. Tas bija Tavs piemērs ne mans un nevienā vietā neesmu minējusi, ka mans bērns dara visu, kas ienāk prātā un bāž rokas salātos.

NordicBelle, neticēsi, bet es ikdienā sastopu labi pieskatītus bērnus, kuru rokas nekad nenokļūst veikala olīvu traukā, jo bērnam ir vecāki, kuri pieskata, lai viņu atvases netraucētu citiem, nevis skaļi deklanē, ka šajā vecumposmā šāda uzvedība ir pieļaujama, un vecākam vajadzētu ļaut bērniņam attīstīties kā personībai.

Schoco, tas, ka bērnam gribas šokolādi un viņš to paņem, lūdzot mammai to nopirkt, nav neaudzinātība.
Piemērs par salātiem jā, piekrītu, bērnam ir jāzina, ka ēdienā ar rokām nav jābrauc, bet par to bērns nav jāpurina, bet jāpaskaidro kādēļ rokas ēdiena nav jāliek, ja tas līdz šim nebija izdarīts. Tas bija Tavs piemērs ne mans un nevienā vietā neesmu minējusi, ka mans bērns dara visu, kas ienāk prātā un bāž rokas salātos.

Tu pati taču neizpratnē jautāji, kāpēc bērns nedrīkst bāzt rokas salātu stenda salātos. Iekopēju Tevis pašas rakstītas rindas. Un par produktu grābšanu pie kases, tā ir neaudzinātība apvienojumā ar bērna nepieskatīšanu. Tā nav nenovēršama problēma/paradums.

Schoco, nebiju tevi pareizi sapratusi un runāju par mājās gatavotiem salātiem, ne veikala stenda. Es negribu teikt, ka ir labi bāzt rokas dzimšanas dienai sagatavotos salātos, bet mums ir krasi atšķirīgi uzskati par to, kas ir bērns, tādēļ nav jēgas par to diskutēt.

Laikam esmu unikala mamma, mani berni nekad neko veikala bez atlaujas nav nemusi, ap 3 gadu vecumu ir bijusi meginajumi kaut ko panemt, bet ir man klausits un lieta nolikta atpakal un varak nav meginats nemt. (t)
Man liekas, ka berna uzvediba klibo tad, kad nav sanemta pietiekosa nedalita vecaku uzmaniba, kad vecaki vinu nav paslavejusi un pateikusi, ka vinu mil. Neuzvesanas reizem ir meginajums sev pieverst uzmanibu un gut atzinibu.
Cik man dzive nacies redzet neaudzinatus sikus kverplus, tad viniem vecaki nekad nav bijusi pie viniem majas, vai tevs pametis gimeni un matei bija jaraujas 4 darbos, lai bernu uzturetu vai ari mammite ir bijusi kartiga karjeras sieviete un veltijusi savu dzivi visiem citiem tikai ne saviem berniem/am. Tadas stuacijas medz glabt labi vecvecaki, kuri ir gatavi uznemties vecaku pienakumus, bet ne visiem tadi ir.

Schoco, nebiju tevi pareizi sapratusi un runāju par mājās gatavotiem salātiem, ne veikala stenda. Es negribu teikt, ka ir labi bāzt rokas dzimšanas dienai sagatavotos salātos, bet mums ir krasi atšķirīgi uzskati par to, kas ir bērns, tādēļ nav jēgas par to diskutēt.

Varu īsi definēt, bērns ir tava, ne sabiedrības atbildība. Tavs pienākums ir gādāt, lai viņš netraucētu pārējiem sabiedrības locekļiem (iespēju robežās, zīdainis sabiedriskajā nav izslēdzams ar podziņu). Man nav jāēd netīri salāti, veikalam nav jānoraksta vesela salātu bļoda tikai tāpēc, ka vecāks nav spējīgs pieskatīt savu bērnu vai uzskata, ka bērnam ir jāļauj viss. Savās mājās var kaut no poda dzert, bet sabiedriskās vietās ir jāpakļaujas sociālajām normām. Es iejaukšos gan tad, kad redzēšu, ka bērns bāž rokas salātos, gan arī tad, kad redzēšu, ka vecāks bērnam dara pāri, jo, manuprāt, abi šādi vecāki ir vienlīdz tupi.

Izlasi vēlreiz, ko es tikko uzrakstīju.
Par gardumu ņemšanu pie kases, gribēju pasvītrot sabiedrības attieksmi, kura Latvijā ir diezgan skumja, bet Tavā uztverē šķiet pareiza. Manā ne. Paliksim katra pie sava un turpini uzskatīt, ka visi bērni, kuri grib šokoladi, ir neaudzinati mežonēni.

Schocco, es nesaprotu kā vecumposma īpatnību atpazīšana un uzvedības korekcija ar nevardarbīgiem līdzekļiem ļaujot attīstīties bērna prsonībai pēkšņi ir "visatļautība"? Bērniem ir nepieciešamas robežas, patiesībā tieši robežas rada bērnā piederības un drošības sajūtu, bet šīm robežām jābūt verbālām, nevardarbīgām un konsekventēm, nevis jāvaino divgadīgs bērns par to, ka "viņš nemāk uzvesties" un jāuzskata, ka pareizā rīcība no vecāku puses būs tā divgadnieka purināšana, iebaidīšana un kaunināšana. No kurienes tam bērnam, lai būtu zināšanas par to "kā uzvesties"?

Izlasi vēlreiz, ko es tikko uzrakstīju.
Par gardumu ņemšanu pie kases, gribēju pasvītrot sabiedrības attieksmi, kura Latvijā ir diezgan skumja, bet Tavā uztverē šķiet pareiza. Manā ne. Paliksim katra pie sava un turpini uzskatīt, ka visi bērni, kuri grib šokoladi, ir neaudzinati mežonēni.

Jā, es uzskatu, ka aizrādīt bērnam par to, ka viņš nedrīkst veikalā pats ņemt, ko vēlas, ir pareizi. Bet vairumā gadījumu es šādas situācijas neredzu, visbiežāk jau ir "1 preces likums" vai nepaņemot preci rokā "vēlos batoniņu", pēc kura seko vai nu "nē", vai batoniņš tiek nopirkts. Bet tie noteikti ir kaut kādi īpašie bērni un īpašie vecāki, ka viņiem izdodas šādi sasniegumi bērnu audzināšanā.

Mani berni ari grib sokoladi, bet vini man to paprasa un ja es uzskatu, ka viniem to var dot, tad aizvedu vinus pie plaukta kur palidzu izveleties. Ja es uzskatu, ka sokoladi viniem nevar dot, tad es paskaidroju kapec un miers majas. Patvaligi no plauktiem nekad nekas netiek grabts. No plauktiem kur partika stav neiepakota, maize, bulcinas piemeram, vispar bernu rokas turu pa gabalu.
Vispar neesmu daudz neaudzinatu bernu sabiedriskas vietas redzejusi, vienigie traucetaji ir mazi berni vecuma lidz 3 gadi, kuriem sagribas paraudat. No plauktiem neviens sikais neko negrabj, vecuma lidz 3 gadi vecaki vispar bernu iespradze vieglajos sporta ratos un ja loti trauce iedod sulu padzerties.

Schocco, es nesaprotu kā vecumposma īpatnību atpazīšana un uzvedības korekcija ar nevardarbīgiem līdzekļiem ļaujot attīstīties bērna prsonībai pēkšņi ir "visatļautība"? Bērniem ir nepieciešamas robežas, patiesībā tieši robežas rada bērnā piederības un drošības sajūtu, bet šīm robežām jābūt verbālām, nevardarbīgām un konsekventēm, nevis jāvaino divgadīgs bērns par to, ka "viņš nemāk uzvesties" un jāuzskata, ka pareizā rīcība no vecāku puses būs tā divgadnieka purināšana, iebaidīšana un kaunināšana. No kurienes tam bērnam, lai būtu zināšanas par to "kā uzvesties"?

Kur es esmu minējusi, ka bērns būtu morāli vai fiziski jāietekmē? Redzi, manā uztverē neļaušana iebāzt rokas salātu stendā vai neļaušana ņemt visu ko bērns vēlas, nav vardarbība, bet normāla ikdienas sastāvdaļa, tevis piesauktās robežas.

Saku Tev īpaši vēlreiz. Liku uzsvaru uz sabiedrības attieksmi pret bērnu, kurš grib šokolādi. Nevis uz to, ka bērns grib šokolādi un kā rīkosies vecāki.
Jo esmu bieži novērojusi skatus Latvijā, ka mamma sāk bērnu bārt pie kases un vēl svešas tantes iejaucas ar replikām, kāds neaudzināts bērnelis un visi kopā kaunina bērnu, kuram gribas saldumu. Par tādu sabiedrības attieksmi es arī runaju. Bet Tu ieciklējies uz faktu par saldumu ņemšanu. Esmu pieradusi, ka tādas lietas nokarto civilizētā veidā.