Manā klasē novēroju, ka skolēni klausa un ciena skolotajas, kuras necenšaa būt vareni stingras. Tas stingrakas varēja kliegt, cik vēlas. Ar tadu attieksmi tikai panaca pretēju efektu.
Turpretī, bija skolotajas, kuras ar cieņu un vienlīdzību vērsās pie skolēna, nekad nepacēla balsi un ticiet vai nē, bet visi vienmēr viņas klausīja. It īpaši bioloģijas skolotāju. Viņas stundas bija visklusākās. Pat tad, ja kadam tomēr pietrūka uzmanības, viņa nekad nekliedza, lai aizver muti, nerakstija piezīmes,bet gan klusēja, kamēr puika pats saprata, ka viņš traucē, un traucē ne tikai skolotajai, bet gan visai klasei, jo klases biedri bieži paši viņas stundās sāka viens otru kušināt, jo skolotaja stāsta ļoti interesantu stastu no savas dzīves, kurš ir cieši saistīts ar bioloģiju. Un tada bija katra stunda.
Toties skolotājas, kuras atļavās raties, saukt mūs par kamieļiem uc, tika ļoti necienītas.