Viens auto uz ģimeni

Mums ģimenē ir viens auto.
Pārsvarā darba dienās tas stāv stāvvietā, bet dažkārt uz maiņām mēdzam ar to braukt katrs savās darīšanās. Ja vīram darba objekts ir tālāk, tad, protams, viņš brauc ar auto un es ar sabiedrisko vai riteni. Bet vispār ja ir labvēlīgi laika apstākļi un attālums līdz darbam/skolai ir vienā virzienā max 10km, braucam ar riteni. :-)

Es šādam modelim nepiekristu no tās puses, ka es nevarētu darba dienās braukt uz savu darbu ar to mašīnu.

Man šo konkrēto piemēru lasot īsti godīgi tas neliekas, citos gadījumos gan ok tas būtu.

Izklausās ka viņš tev grib atņemt mašīnu, bet lūk dot savējo arī netaisās. Es uz to parakstītos tikai ja varētu darbadienās braukt ar viņu, savādāk nē ar sabiedrisko nebrauktu, nafig?

Kad izvēlētos mašīnu kuru paturēt es izvērtētu to kādā stāvoklī ir abas mašīnas, kura kalpos labāk, kurai ir vairāk defekti/bojājumi, Cik tērē benzīnu/u.c un vispār ir ekonomiska, kurai mašīnai ir vairāk platības un kopumā ir bijusi noderīgāka.

Vispār kas ir cēlonis tam ka grib atbrīvoties no vienas mašīnas? Naudas problēmas? Varbūt par daudz braukā un maz kusties? :D Vienkārši neesi ļoti veiksmīga auto vadītāja, vai vel kas?

Nepiekristu.

Situācija nav par mani, bet par ļoti man tuvu cilvēku. Zinu, kā viņa priecājās, kad nopirka šo savu mašīnīti, un tagad raud man uz pleca. Man tas liekas riktīgi negodīgi.
Iemesls ir samazināt tēriņus, jo abas mašīnas uzturēt sanāk dārgi.

Tad lai čalis arī ņem un mazina savus tēriņus. Situācijas ir dažādas, bet nuuu ja kāds izdomātu, ka man ir jāatsakās no savas mašīnas, kas man ir lielākais dzīves prieks, mans vienīgais jautājums būtu - SERIOUSLY?! :-D

Es nepiekristu, drīzāk pati censtos nopelnīt vairāk lai varētu paturēt to mašīnu, vai arī vismaz kādu veidu kā padarīt tēriņus lētākus (nebrauktu katru dienu utt). Vispār jau smieklīgi ka grib lai pārdod mašīnu un pēc tam brauc ar sabiedrisko, itkā sabiedriskajā arī nebūtu jāmaksā. Tad jau drīzāk jāpareiķina vai ar sabiedrisko vispār iznāk lētāk braukt + 5-10 eur atšķirības dēļ mēnesī neārdotu mašīnu.

Es vīrietim tā arī pateiktu ka ja grib pārdot mašīnu tad lai pārdod savējo jo viņam pašam nevajag katru dienu braukt. Vel viens variants ir ka pārdod 1 vai abas mašīnas un nopērk ko ekonomiskāku 1 uz abiem.

Bet nē, uz šo konkrēto darījumu neparakstītos. Principā ja draudzene pati lej savā mašīnā naudu iekšā, draugam tur nav teikšana un ja arī viņš lej, tad es vienkārši laikam sāktu to pati darīt lai nevar pīkstēt.

Īsti godīgi tas nav. Izskatās, ka vīrietim vienalga, ka sievietei būs jābrauc ar sabiedrisko, ja vien tas beigās nesanāk ekonomiskāks par mašīnu.
Mums pašiem ir 2 mašīnas, ar vienu tiek regulāri braukts- ar drauga mašīnu, viņš brauc uz darbu. Otra mašīna ir mana. Tā tiek retāk iekustināta,kaut ir vismaz uz pusi ekonomiskāka. Ja man darba vietā būtu normāla stāvvieta, kur novietot mašīnu, ok brauktu ar to. Tāpat, kamēr man ir studenta atlaide, ir jābrauc uz darbu ar vienu transportu, baigi par to nepārdzīvoju.

Kaut kāds diezgan neloģisks ierosinājums... Protams, ja vīrietim pašam darbs pie mājām, tad ir viegli teikt, lai sieva kratās katru dienu sabiedriskajā. Savs auto ir tāda kā neliela brīvība, arī esot laulībā - ja man vajag un gribu, tad lecu auto braucu :)
Ja nu vienīgi sievas auto nav džips ar 5l benzīna dzinēju, kas degvielu rij tikai no tā, ka ir doma viņu iedarbināt, tad nav nemaz tik sarežģīti un dārgi uzturēt abus auto.
Mums ir tā, ka katram ir savs auto. Vīram gabarītos lielāks auto, kur var salikt iekšā visu bērna iedzīvi, kad kkur jābrauc. Ja ir slikts laiks, tad viņš brauc arī uz darbu. Man ir maza mašīnīte "blusiņa", kurai ir zems degvielas patēriņš, vismazākais ceļa nodoklis un vispār eksluatācijā lēta. Tagad, kad ir mazulis, braucu daudz retāk, ir tā, ka pat nedēļu nostāv nekustināta. Pirms tam braucu ikdienā uz darbu. Vienu brīdi domājām manu pārdot, bet tad izdomājām, ka pēc gada auto vienalga vajadzēs, tāpēc turam abas.

Bomži nevar sadalīt benčikus, Cosmo dāmas - automobiļus, bet miljonāri - fabrikas. Nu, lai tā sieva kāpj savā mašīnā un stūrē! Viņai tas vecis ar varu ņem nost? Kāpēc vēl visai Latvijai jāzin viņu strīds?! :D

Piekristu uz vienu, ja varu to lietot ikdienā.
( viram darbs tuvu var aiziet, bet ja man būtu jākratās ar biedrisko, bet tajā pašā laikā auto stāv..nē, tā nav godīgi. Esmu ar mieru neturēt divus auto, bet neesmu gatava atteikties no ierastā. tā pat jau tiek ieekonomēts, jo nav divi auto, bet viens)

Es nekādā gadījumā nepiekristu! Mums katram ir savs auto un nemaz nevaru iedomāties, kā mēs iztiktu ar vienu auto. Rīgā nedzīvojam, viņš ir uzņēmējs un ļoti daudz braukā apkārt, savukārt es katru dienu ar auto braucu uz Rīgu uz darbu.

Bet tā ir mūsu situācijas specifika, ir ģimenes, kuras iztiek ar vienu auto. Tomēr katram savs auto dod kaut kādā mērā savu brīvību un neatkarību.

Es nesaprotu kāpēc sieviete nevar braukt uz darbu ar vīrieša mašīnu? Ja jau viņš grib, lai viņa pārdod. Sanāk tā, ka vecis katru dienu savu mašīnu nemaz nekustina, bet viņa, kura brauc uz darbu dabūs savu pārdot. Kaut kā ļoti neloģiski. Ja man būtu šāda situācija, tad vai nu brauktu uz darbu ar drauga mašīnu (labāk, ka brauktu, nekā mašīna mētātos pie stūra), vai lai iet bekot ar savu ideju.

Nesaprotu, kāda jega raudat draudzenei uz pleca? Vīrieša ideja ir idejotiska, citādi nenosauksi. Tas nav "viena mašīna uz ģimeni" modelis, ko viņš piedāva, bet vīrietim ir masīna, sieviete brauc ar sabiedrisko modelis.

Raudāšanas vietā jāmācās pateikt NĒ.

Protams, ka es nepiekristu, ja būtu sievas vietā...kaut kāda stulba vīriešu loģika - pietiks ar vienu auto uz abiem, Tavu pārdosim, manu paturēsim, Tu ikdienā braukāsi ar sabiedrisko un ģimenes auto, t.i., mans auto stāvēs bezjēgā brīvdienām :D
Es pateiktu, ka vai nu paliek abas mašīnas vai es izmantoju viņējo (nu to ģimenes auto), kad man vajag un diskusija beigta ;)

Viss labāk lai sieviete patur savu auto un vecis pārdod savējo, kā ne kā sieviete tomēr vairāk braukās, tad lai braukā ar mašīnu kurā viņai ērti un ir pierasts :-D

Tādus jokusk ādus vecis izspļāva varētu arī uzrīkot sieviete piemēram ar ēst gatavošanu. "Tad nu mīļum lai ietaupītu naudu es vairs darba dienās nepirkšu/netaisīšu gaļu, pati spēju dzīvot bez gaļas, bet tu tad iztiksi bez un tad mēs kopā TAVĀ mašīnā sestdienās brauksim pirkt gaļu kuru ēdīsim brīvdienās jo darba dienās jātaupa nauda.":-D:-D

Kā jau vairākums saka - NĒĒĒEEEEE...
Ar sabiedrisko nebrauktu, ja pie mājam rūsē ejošs vāģis. Nanuprāt tas vīrietis to sievieti neciena un par šo jau ir jāpadomā.
Mums ir 2x mašīnas un nav tāda jēdziena mana vai tava mašīna, jā ir mana kafijas krūzīte no kuras kafiju drīkstu dzert tikai es, bet mašīnas ir mūsu. Gribu šodien braukt ar to mašīnu un braucu, ja domas sakrīt ātrās pārrunas :-D

Es nemūžam nepiekristu atteikties no savas mašīnas un katru darba dienu kratīties sabiedriskajā transportā uz darbu. Ja vecim mašīnu nevajag, jo viņš ar kājām iet uz darbu, tad lai viņš pārdod savējo auto.

Viss labāk lai sieviete patur savu auto un vecis pārdod savējo, kā ne kā sieviete tomēr vairāk braukās, tad lai braukā ar mašīnu kurā viņai ērti un ir pierasts

+

Es arī nepiekristu tam variantam ja draugs tagad pateiktu ka tomēr dotu darbadienās to mašīnu. Tur arī var iznākt kaprīzes un vecis pēkšņi tēlos ka viņam ļoti vajag mašīnu uz darbu jo kāds jāvedā utt. Un tad atkal Sievietei tik atliek braukt ar sabiedrisko.